Semikols
pieturzīme
Semikols ir pieturzīme, samērā spēcīga atdalītājpieturzīme. Galvenokārt tiek lietota atsevišķu salikta teikuma daļu nošķiršanai. Gramatiski bieži vien semikola vietā var tikt lietots komats.[1] Pirmais semikolu lietoja itāļu gleznotājs Alduss Manūcijs (Aldus Manutius) 1494. gadā,[2] lai atdalītu vārdus ar pretēju nozīmi.[3]
| ; | |
|---|---|
|
Semikols |
Līdzīgs simbols semikolam ir grieķu un baznīcslāvu valodas jautājuma zīme (;).
Lietojums latviešu valodā
labot šo sadaļuSemikols tiek lietots[1]
- samērā patstāvīgu teikuma daļu atdalīšanai;
- savstarpēji jēdzieniski atšķirīgu vienlīdzīgu teikuma locekļu grupu vai vienlīdzīgu teikuma komponentu atdalīšanai;
- pakārtotu uzskaitījuma elementu atdalīšanai.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Aina Blinkena. Latviešu interpunkcija (otrais, pārstrādātais izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 376. lpp. ISBN 978-9984-40-516-2.
- ↑ Lynn Truss. Eats, Shoots & Leaves: The Zero Tolerance Approach to Punctuation. New York : Gotham Books, 2004. 111. lpp. ISBN 1-59240-087-6.
- ↑ Lynne Truss. Eats, Shoots & Leaves, 2003. 77. lpp. ISBN 1-59240-087-6.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |