Semikols ir pieturzīme, samērā spēcīga atdalītājpieturzīme. Galvenokārt tiek lietota atsevišķu salikta teikuma daļu nošķiršanai. Gramatiski bieži vien semikola vietā var tikt lietots komats.[1] Pirmais semikolu lietoja itāļu gleznotājs Alduss Manūcijs (Aldus Manutius) 1494. gadā,[2] lai atdalītu vārdus ar pretēju nozīmi.[3]

;
Semikols
Interpunkcija
apostrofs’ '
daudzpunkte…, ...
defise-,
divpunkte..
domuzīme, –, —, ―
iekavas[ ], ( ), { }, ⟨ ⟩
izsaukuma zīme!
jautājuma zīme?
kols:
komats,
pēdiņas« », “ ”, „ “
punkts.
pusiekava)
semikols;
slīpsvītra/
vienpēdiņas‘ ’
zvaigznīte*

Līdzīgs simbols semikolam ir grieķu un baznīcslāvu valodas jautājuma zīme (;).

Lietojums latviešu valodā

labot šo sadaļu

Semikols tiek lietots[1]

  • samērā patstāvīgu teikuma daļu atdalīšanai;
  • savstarpēji jēdzieniski atšķirīgu vienlīdzīgu teikuma locekļu grupu vai vienlīdzīgu teikuma komponentu atdalīšanai;
  • pakārtotu uzskaitījuma elementu atdalīšanai.
  1. 1,0 1,1 Aina Blinkena. Latviešu interpunkcija (otrais, pārstrādātais izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 376. lpp. ISBN 978-9984-40-516-2.
  2. Lynn Truss. Eats, Shoots & Leaves: The Zero Tolerance Approach to Punctuation. New York : Gotham Books, 2004. 111. lpp. ISBN 1-59240-087-6.
  3. Lynne Truss. Eats, Shoots & Leaves, 2003. 77. lpp. ISBN 1-59240-087-6.