Interpunkcija
Terminam interpunkcija ir divas nozīmes:
- pieturzīmju lietošana — pareizrakstības sastāvdaļa, kas palīdz lasītājam iespējami pilnīgāk uztvert uzrakstītā teksta saturu, norādot gan uz teksta gramatisko dalījumu, gan nozīmes niansēm,
- visu pieturzīmju kopums.
Latviešu valodā tiek lietotas šādas pieturzīmes: punkts, komats, semikols, kols, daudzpunkte, izsaukuma zīme, jautājuma zīme, domuzīme, iekavas, pēdiņas, vienpēdiņas, apostrofs, defise, pusiekava un divpunkte.
Punkts .
Punktu liek:
- vienkārša stāstījuma teikuma beigās;
- salikta teikuma beigās, ja virsteikums vai pēdējā neatkarīgā teikuma daļa atbilst stāstījuma teikumam;
- mazāk kategoriska rosinājuma teikuma beigās, ja tajā ir darbības vārda pavēles izteiksmes forma;
- aiz vārdiem vai teikuma daļām, ko stilistiskos nolūkos atdala no pārējā teikuma;
- iekavās aiz citāta autora
Punktu neliek:
- aiz virsrakstiem iespiestā tekstā
- grāmatu titullapās aiz grāmatas nosaukuma, izdošanas vietas, gada
- adresē;
- aiz uzrakstiem dažādās iestādēs
- vēstulēs un lietišķajos rakstos aiz paraksta
Jautājuma zīme ?
Jautājuma zīmi liek:
- vienkārša jautājuma teikuma beigās;
- salikta teikuma beigās, ja virsteikumā vai pēdējā teikumā daļā ir izteikts jautājums;
- aiz virsrakstiem, nosaukumiem, reklāmu tekstiem, ja tiem ir jautājuma nozīme
Izsaukuma zīme !
Izsaukuma zīmi liek:
- izsaukuma teikuma beigās;
- vēlējuma teikuma beigās
- rosinājuma teikuma beigās
Daudzpunkte ...
Daudzpunkti liek:
- īpatnēju, emocionālu izskaņu teikuma nobeigumā;
- nepabeigtu domu, teikumu beigās
Divpunkte .. Divpunkti liek, lai parādītu vārdu vai teikumu izlaidumu citātos.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ B.Ceplīte, L.Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika, 1997. ISBN 9789984046419.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |