Sekijerves polka

Sekijerves polka (somu: Säkkijärven polkka, IPA: [ˈsækːiˌjærʋen ˈpolkːɑ], burtiskā vietvārda tulkojumā — ‘Maisu ezera polka’) ir plaši pazīstama somu polka, kas sākotnēji veidota no trim Sekijerves reģiona tautas melodijām. Melodija ir ļoti populāra starp somu akordeonistiem. Pirmo reizi melodiju 1928. gadā ASV ierakstīja Somijas norvēģu akordeonists Viljams ("Villijs") Larsens, taču slavena tā kļuva pēc Viljo Vesterinena un Lases Pihlajamā ierakstiem.

Vēsture

Tautas melodija

Polkas melodija tolaik Krievijas impērijas teritorijā esošajā Karēlijā zināma vismaz kopš 19. gadsimta beigām, kad tai vēl nebija nosaukuma. Pārsvarā to spēlēja vijolnieki no Sekijerves (mūsdienās — Kondratjevo ciems Krievijas Ļeņingradas apgabalā), un no tā viņa ieguva nosaukumu. Pēc Sekijerves skolotāja Veino Sepes vārdiem, Sekijerves baznīcas kantors Primuss Lepenens (1872—1934) pirmais uz papīra pierakstīja polkas notis, apzīmējot to kā tautas melodiju.

Sākotnēji polkas melodija bija divdaļīga, bet vietējie vijolnieki tai pievienoja papildu daļas, kuras mēs zinām mūsdienu versijā.

Klasiskās melodijas rašanās

Svarīga loma polkas izveidē ir bijusi Veinem Keherem (Väinö Kähärä), Sekijerves muzikantam, kurš apvienoja sava reģiona trīs polkas melodijas vienā. Pēc pārcelšanās uz Amerikas Savienotajām Valstīm 1927. gadā Kehere devās uz Ņujorku, lai kļūtu par norvēģu izcelsmes Somijā, bet vēlāk Amerikā dzīvojošā akordeonista Viljama Larsena audzēkni, kuram Kehere no savas puses iemācīja viņam zināmās somu deju melodijas. Sekijerves polku pirmo reizi Larsens ierakstīja Ņujorkā 1928. gada oktobrī uz taustiņu akordeona ar nosaukumu Säk'järven polkka kompānijā Columbia Records.

Viljo Vesterinena versijas

Viljo Vesterinens (Viljo Vesterinen) ierakstīja to kā dziesmu četras reizes. Pirmais Vesterinena ieraksts tika izdarīts 1930. gadā kopā ar Somijas Džeza orķestri. Ieraksts vairs nebija akordeona solo, bet tekstu iedziedāja Kurts Londens (ar pseidonīmu Ilmari Rae), ar R. R. Rīnenena (Ryynänen) vārdiem. Viņš to ierakstīja arī instrumentālā formā 1939. gadā kopā ar Dalapē orķestri, 1947. gadā un visbeidzot kopā ar Lasi Pihlajamā (Lasse Pihlajamaa) 1952. gadā.

1930. gada ierakstā vēl nebija iekļautas visas pašreizējās daļas, tāpat kā pārējos tā laika ierakstos. Tiek domāts, ka Vesterinens bija dzirdējis Larsena 1930. gadu sākumā ierakstīto versiju un pamazām attīstījis aranžējumu tā, lai tas būtu piemērots viņa stilam, padarot to garāku un sarežģītāku.

Pēckara versijas

Otrā pasaules kara rezultātā Somija zaudēja Sekijerves reģionu, un dzejnieks Reino Helismā uzrakstīja jaunu tekstu, kurā teikts, lai gan Sekijerve var būt zaudēta, tomēr polka somiem vēl palikusi.

PSRS un vēlāk Krievijā melodija tika saukta par "karēļu-somu polku" atbilstoši 1940. gadā izveidotās Karēļu-somu PSR nosaukumam un bieži tika spēlēta uz bajāna.

Polka Vīpuri aizsardzībā

"Vasaras kara" laikā 1941. gadā Somijas armija atklāja, ka atkāpušies padomju spēki bija mīnējuši Vīpuri pilsētu. Sākotnēji somi pieņēma, ka dažādos pilsētas rajonos sprāgstošās mīnas darbina pulksteņa mehānisms, taču 28. augustā zem tilta tika atrasta 600 kg smaga mīna, kuras mehānisms bija radiovadāms — mīna sprāga, ja trīs noteiktās frekvencēs tika noraidīts signāls. Drīz no padomju karagūstekņiem somi uzzināja, ka mīnas izvietotas pa visu pilsētu un katrai ir savs signāls.

1. septembrī somu ģenerālštābs no valsts apraides tīkla YLE saņēma automašīnu, no kuras varēja raidīt plašā frekvenču joslā, lai noslāpētu padomju signālu. Par slāpējošo signālu tika izvēlēts Vesterinena 1939. gada "Sekijerves polkas" ieraksts, kuru izraudzījās tā ātrā ritma dēļ.

4. septembrī tika pamanīts, ka padomju karaspēks nepārtraukti raidīja noteiktās frekvencēs. Tādējādi sākās cīņa ēterā. Šī apraide bez pauzēm tika turpināta trīs dienas pēc kārtas. Lai neradītu paniku Vīpuri, somi paziņoja, ka uz frontes līnijas palikusi pamesta polku raidoša radiostacija, kuru apšaudes dēļ nevarot izslēgt. Lielas bažas bija par to, ka pārslogotie iekšdedzes dzinēji, kas darbināja mobilo raidītāju ģeneratorus, neizturēs, un tāpēc militāristi pasūtīja papildus 50 vatu raidītājus, kas tika piegādāti jau 1941. gada 9. septembrī. Pēc tam tie veica traucējumu pārraides līdz 1942. gada 2. februārim. Armijnieki bija aprēķinājuši, ka mīnu baterijas iztukšosies divu līdz trīs mēnešu laikā. Vēlāk pilsētu izdevās atmīnēt.

Pēckara teksts

Säkkijärvi Polkka somiski

Sekijerves polka latviski

On kauniina muistona Karjalan maa, mutta vieläkin syömmestä soinnahtaa, kun soittajan sormista kuulla saa, Säkkijärven polkkaa! Se polkka taas menneitä mieleen tuo ja se outoa kaipuuta rintaan luo. Hei, soittaja, haitarin soida suo Säkkijärven polkkaa! Nuoren ja vanhan se tanssiin vie, ei sille polkalle vertaa lie! Sen kanssa on vaikka mierontie Säkkijärven polkkaa! Siinä on liplatus laineitten, siinä on huojunta honkien. Karjala soi — kaikki tietää sen - Säkkijärven polkkaa! Tule, tule tyttö, nyt kanssani tanssiin, kun polkka niin herkästi helkähtää. Hoi! Hepo surkoon ja hammasta purkoon, kun sillä on ihmeesti suurempi pää! Tule, tule, tyttö, nyt kanssani tanssiin kun meillä on riemu ja suvinen sää! Säkkijärvi se meiltä on pois, mutta jäi toki sentään polkka! Kun rakkaimmat rannat on jääneet taa, niin vieraissa kulkija lohdun saa, kun kuuntelee soittoa kaihoisaa: Säkkijärven polkkaa! Se polkka on vain, mutta sellainen, että tielle se johtavi muistojen. On sointuna Karjalan kaunoisen: Säkkijärven polkka! Nuoren ja vanhan se tanssiin vie, ei sille polkalle vertaa lie! Sen kanssa on vaikka mierontie Säkkijärven polkkaa! Siinä on liplatus laineitten, siinä on huojunta honkien. Karjala soi — kaikki tietää sen - Säkkijärven polkkaa! Tule, tule tyttö, nyt kanssani tanssiin, kun polkka niin herkästi helkähtää. Hoi! Hepo surkoon ja hammasta purkoon, kun sillä on ihmeesti suurempi pää! Tule, tule, tyttö, nyt kanssani tanssiin kun meillä on riemu ja suvinen sää! Säkkijärvi se meiltä on pois, mutta jäi toki sentään polkka! Kun rakkaimmat rannat on jääneet taa, niin vieraissa kulkija lohdun saa, kun kuuntelee soittoa kaihoisaa: Säkkijärven polkkaa! Se polkka on vain, mutta sellainen, että tielle se johtavi muistojen. On sointuna Karjalan kaunoisen: Säkkijärven polkka!

Karjalas zeme tik atmiņa skaista, bet mūzika turienes sirdī vēl skan, kad mūziķa pirksti ļauj dzirdēt tev Sekijerves polku! Polka šī bijušās atmiņas nes un ilgas dīvainas krūtīs. Hei, muzikant, lai spēlē tavs rīks Sekijerves polku! Jaunus un vecus tā dejot sauc, nav līdzīgas šai polkai! Pat bez jumta dzīvosim ar Sekijerves polku! Tā viļņojas kā ezers, tā svārstās kā priežu stumbri. Karēlija skan — kā visi zina - kā Sekijerves polka! Nāc, nāc, meitene, dejo ar mani tagad, kaut polka tik uzmanīgi biedē. Hoi! Lai jau zirgi žēlojas un sakož zobus, ja tiem reiz lielākas galvas! Nāc, nāc, meitene, dejo ar mani tagad, kad mums ir prieks un vasara! Sekijerve ir atņemta mūsu, bet polka joprojām mums ir! Kad dārgākie krasti ir pamesti, klaidonis mieru rod svešajos, klausoties ilgoto mūziku: Sekijerves polku! Tā ir tikai polka, un ceļš kas aizved uz atmiņu taku. Visskaistākās Karēlijas skaņa ir Sekijerves polka! Jaunus un vecus tā dejot sauc, nav līdzīgas šai polkai! Pat bez jumta dzīvosim ar Sekijerves polku! Tā viļņojas kā ezers, tā svārstās kā priežu stumbri. Karēlija skan — kā visi zina - kā Sekijerves polka! Nāc, nāc, meitene, dejo ar mani tagad, kaut polka tik uzmanīgi biedē. Hoi! Lai jau zirgi žēlojas un sakož zobus, ja tiem reiz lielākas galvas! Nāc, nāc, meitene, dejo ar mani tagad, kad mums ir prieks un vasara! Sekijerve ir atņemta mūsu, bet polka joprojām mums ir! Kad dārgākie krasti ir pamesti, klaidonis mieru rod svešzemē, klausoties ilgoto mūziku: Sekijerves polku! Tā ir tikai polka, bet veids kas aizved uz atmiņu taku. Visskaistākās Karēlijas skaņa ir Sekijerves polka!

Ietekme kultūrā

• Viljo Salminena 1955. gada filma par Viljo Vesterinenu nosaukta Säkkijärven polkka.
• Japāņu animācijas filmā "Meitenes un tanks" (japāņu: ガールズ＆パンツァー 劇場版, angļu: Girls und Panzer der Film) melodiju kaujas laikā uz kanteles spēlē nosacīto somu tankiste Mika. Aiz kadra melodiju ar nosaukumu "Skrigjaargen Polka" izpildīja Kanādas grupa "The Dreadnoughts".
• Melodija tiek spēlēta padomju filmās — 1983. gada "Baltās rasas" Nikolaja Karačencova izpildījumā un 1989. gada "Ļeņingradas kovboji brauc uz Ameriku" somu grupas Sleepy Sleepers izpildījumā.