Atvērt galveno izvēlni

Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta

Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) tropos mītošām dzimtām, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.[1] Šīs dzimtas pieaugušie īpatņi dzīvo tikai uz sauszemes, bet uzturas piekrastes joslā, tā kā to kāpuri attīstās ūdenī.[2]

Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta
Coenobitidae (Dana, 1851)
Zemeņu vientuļniekvēzis (Coenobita perlatus)
Zemeņu vientuļniekvēzis (Coenobita perlatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
ApakštipsVēžveidīgie (Crustacea)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
KārtaDesmitkājvēži (Decapoda)
ApakškārtaPleocimāti (Pleocyemata)
InfrakārtaAnomuras (Anomura)
VirsdzimtaVientuļniekvēži (Paguroidea)
DzimtaSauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae)
Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta Vikikrātuvē

Kopīgās īpašībasLabot

Kā visiem vientuļniekvēžiem arī sauszemes vientuļniekvēžiem ar eksoskeletu ir segta tikai daļa ķermeņa. Vēders tiem ir mīksts un neaizsargāts. Tādēļ piemērotas slēptuves (gliemežvāka) atrašana ir viens no svarīgākajiem to dzīves uzdevumiem. Turklāt, tā kā vientuļniekvēzis visu laiku aug lielāks, tam ir atkal un atkal jāatrod jauna mājiņa, kurā slēpties. Tiem ir ļoti labi attīstīta oža,[3] kā arī acis.

Lielākais dzimtā ir palmu krabis (Birgus latro), kurš var sasniegt 30 cm.[4] Vienlaicīgi tas ir lielākais bezmugurkaulnieks pasaulē.[5] Vislabāk zināmā suga dzimtā ir Karību vientuļniekvēzis (Coenobita clypeatus), kuru ļoti bieži pārdod zooveikalos kā mīļdzīvnieku.[3] Sauszemes vientuļniekvēži ir plēsīgi visēdāji un barojas ar jebko, ko var atrast vai nomedīt.[3]

SistemātikaLabot

 
Palmu krabis (Birgus latro) ir lielākais bezmugurkaulnieks pasaulē

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot