Sarkanā jāņoga
Sarkanā jāņoga (latīņu: Ribes rubrum) ir daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms. Diezgan bieži sastopams savvaļā krūmājos, mitros mežos, grāvjos, apdzīvoto vietu tuvumā. Ļoti bieži kultivē dārzos. Jaunie dzinumi klāti ar dziedzermatiņiem, ar bāli dzeltenu, gludu mizu. Vecākiem zariem miza tumši pelēka. Lapas pamīšus, 3—6 cm garas un platas, parasti sirdsveida, trīsdaivainas līdz piecdaivainas, ar smailām, rupji zobainām daivām, parasti kailas, spīdīgas, apakšpusē ar dzīsliņām vai izklaidus pa visu plātni ar smalkiem sarveida matiņiem. Zied maijā un jūnijā. Ziedi pa 3—8 ,sakārtoti 2—5 cm garos, augļu laikā nokarenos ķekaros. Kauslapas 5, kailas, zaļganas vai zaļgandzeltenas, nereti ar iesārtiem plankumiem. Vainaglapas 5, zaļganas vai iesārtas, uz pusi īsākas par kauslapām, otrādi olveidīgas, galā ar robiņu. Putekšņlapas īsākas par kauslapām. Auglis — sarkana oga. Ogu sastāvā ir cukuri, organiskas skābes, P vitamīns, C vitamīns un pektīnvielas. Sākumā audzēja kā ārstniecības augu, kura lapas izmantoja kā diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, un tikai vēlāk ogas sāka lietot pārtikā.[nepieciešama atsauce]
| Sarkanā jāņoga Ribes rubrum L. | |
|---|---|
 Sarkanā jāņoga (Ribes rubrum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Akmeņlauzīšu rinda (Saxifragales) |
| Dzimta | Ērkšķogu dzimta (Grossulariaceae) |
| Ģints | Jāņogas (Ribes) |
| Suga | Sarkanā jāņoga (R. rubrum) |
 Sarkanā jāņoga Vikikrātuvē | |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarkanā jāņoga |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |