Santainesa
Santainesa (spāņu: Isla Santa Inés) ir neapdzīvota Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Magaljanesas provinces Puntaarenasas komūnā. Santainesa ir arhipelāga trešā lielākā sala.
Santainesa | |
---|---|
Isla Santa Inés | |
Sarmjento de Gamboas ledājs Santainesas salā | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Klusais okeāns |
Koordinātas | 53°45′S 72°45′W / 53.750°S 72.750°WKoordinātas: 53°45′S 72°45′W / 53.750°S 72.750°W |
Arhipelāgs | Ugunszeme |
Platība | 3688 km² |
Garums | 92 km |
Platums | 55 km |
Krasta līnija | 1098 km |
Augstākais kalns | 1371 m |
Administrācija | |
Čīle | |
Reģions | Magaljanesa |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 |
Santainesa Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuSala uzvietojusies Ugunszemes arhipelāga rietumos. Magelāna šaurums ziemeļaustrumos to atdala no Rjesko salas un kontinenta Bransvikas pussalas, Avras šaurums ziemeļrietumos — no Desolasjonas salas, bet Barbaras šaurums dienvidaustrumos — no Klerensa salas. Sala kalnaina, augstākais punkts 1371 m vjl. Krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu; Lai arī sala ir tikai 92 km gara un 55 km plata, krasta līnijas garums ir 1098 km. Piekrastē daudz mazāku saliņu, lielākās no kurām ir Raisa Trevora, Evijas, Nunjesa un Peraltas salas. Salā valda vēss piejūras klimats, biežs lietus un stiprs rietumu vējš. Salas austrumu daļas vidieni aizņem Lielais Ventiskjero ledājs. Sala ietilpst Kaveskaru nacionālā parka teritorijā.
Vēsture
labot šo sadaļuSalu kopš 6000 gadu tālas senatnes līdz pat 20. gadsimta vidum apdzīvoja kaveskaru indiāņi. 1579. gadā to apmeklēja Sarmjento de Gamboa un nodēvēja par godu Svētajai Inesei. 1828.—1930. gadā salas krastus pētīja britu ekspedīcija Filipa Pārkera Kinga vadībā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Santainesa.