Klerensa sala
Klerensa sala (spāņu: Isla Clarence) ir mazapdzīvota Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Magaljanesas provinces Puntaarenasas komūnā.
| Klerensa sala | |
|---|---|
| Isla Clarence | |
  Klerensa sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Magelāna šaurums |
| Koordinātas | 54°10′S 71°50′W / 54.167°S 71.833°WKoordinātas: 54°10′S 71°50′W / 54.167°S 71.833°W |
| Arhipelāgs | Ugunszeme |
| Platība | 1111 km² |
| Garums | 56 km |
| Platums | 40 km |
| Augstākais kalns | 404 m |
| Administrācija | |
 Čīle | |
| Reģions | Magaljanesa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 5 |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Sala izvietojusies Ugunszemes arhipelāga rietumos. Magelāna šaurums ziemeļaustrumos to atdala no kontinenta Bransvikas pussalas, Akvalisnana šaurums austrumos — no Kapteiņa Arasenas salas, Barbaras šaurums rietumos — no Santainesas salas. Sala kalnaina, augstākais punkts 404 m vjl. Krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu. Piekrastē daudz mazāku saliņu, lielākā no kurām ir Kajetano sala ziemeļrietumu piekrastē. Salā valda vēss piejūras klimats, biežs lietus un stiprs rietumu vējš. Sala ietilpst Kaveskaru nacionālā parka teritorijā.
Vēsture labot šo sadaļu
Salas kalnainības un resursu trūkuma dēļ tā bijusi neapdzīvota, un tikai epizodiski to apmeklējuši kaveskari un jamani. Pirmie no eiropiešiem salas krastus apsekoja britu ekspedīcija Filipa Pārkera Kinga vadībā ar kuģiem Hope un Beagle, kas atklāja jūrasšaurumus, kas atdala salu no pārējām Ugunszemes salām.