Sanita Reinsone
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Tekstā ārsaites jāpārveido par derīgām atsaucēm vai jāizmet Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Sanita Reinsone (pilnā vārdā Sanita Bērziņa-Reinsone, dzimusi 1981. gada 30. septembrī Mazsalacā) ir latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, bērnu literatūras rakstniece.
| ||||||||||
| ||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuReinsone mācījusies Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, studējusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, kur 2012. gadā ieguvusi filoloģijas zinātņu doktora grādu. No 2000. līdz 2005. gadam strādājusi Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā. Kopš 2003. gada strādā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, ir tā vadošā pētniece un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja.[1] Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja no 2014. līdz 2018. gadam. 2018. gada sākumā pēc S. Reinsones iniciatīvas LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē tiek izveidots Autobiogrāfiju krājums.
Publikācijas kopš 2005. gada. Pētījusi mutvārdu stāstījumus un dzīves pierakstīšanas tradīcijas. Darbojas digitālo humanitāro zinātņu jomā, pētot sabiedrības virtuālo iesaisti kultūras mantojuma radīšanā un digitālo folkloras arhīvu darbību. Kolektīvās monogrāfijas "Latviešu folkloristika starpkaru periodā" (2014) līdzautore.
Pēc grāmatas "Ādama stāsts" motīviem 2011. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta izrāde Indras Rogas režijā. 2015. gadā grāmata "Meža meitas" nominēta Latvijas TV un Radio balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada pārsteigums". Grāmata bērniem “Kus mul patarei!" 2017. gadā nominēta Jāņa Baltvilka balvai par debiju bērnu literatūrā.
2017. gadāS. Reinsones ieguldījums humanitārajās zinātnēs nominēts Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" apbalvojumam "Laiks Ziedonim" zinātnes kategorijā. 2017./2018. gada sezonā režisors Mārtiņš Eihe Valmieras Drāmas teātrī iestudēja izrādi pēc grāmatas "Meža meitas".[2]
Digitālo humanitāro zinātņu popularizētāja Latvijā, iniciatīvas digitalhumanities.lv Arhivēts 2022. gada 22. martā, Wayback Machine vietnē. iniciatore un veidotāja. LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izveidotāja un vadītāja (2014-2020). Vadījusi projektus digitālajās humanitārajās zinātnēs dažādu humanitāro zinātņu digitālo resursu izstrādei un pētījumu veikšanai, tostarp pasakas.lfk.lv[novecojusi saite], iesaisties.lv, par kuru 2024. gadā saņemta starptautiska atzinība no Eiropas Komisijas Eiropas Sabiedriskās zinātnes balvas.
Kopš 2018. gada LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājuma izveidotāja un vadītāja. Tā ietvaros 2021. gadā sadarbībā ar kultūras žurnālu Punctum iniciējusi projektu "Pandēmijas dienasgrāmatas".
2022. gada 26. februārī aizsākusi starptautisku iniciatīvu #ScienceForUkraine, kurā darbojas plaša starptautiska zinātnieku un studentu komanda ar mērķi sniegt atbalstu Krievijas karā cietušajiem Ukrainas zinātniekiem un studentiem.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Ādama stāsts: Mazsalaciešu dzīve, ieradumi un tikumi Ādama Purmaļa autobiogrāfijā 19. un 20. gs. mijā. Rīga: Zinātne, 2008.
- Meža meitas: 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā. Rīga: Dienas grāmata, 2015.
- Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju. Rīga: Liels un mazs, 2016.
- Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās. Rīga: LU LFMI, 2017.
- Draugi un kaimiņi. Rīga: Jānis Roze, 2024.