Salamina (sengrieķu: Σαλαμίς) bija sengrieķu pilsētvalsts Kipras austrumu krastā Pedieosas upes grīvā 6 kilometrus uz ziemeļiem no mūsdienu Famagustas pilsētas.

Salamina
Σαλαμίς
Salaminas gimnazija drupas
Salamina (Kipra)
Salamina
Salamina
Salamina (Vidusjūra)
Salamina
Salamina
Atrašanās vieta Valsts karogs: Kipra Kipra, Famagustas eparhija
(de facto Valsts karogs: Ziemeļkipra Ziemeļkipra)
Koordinātas 35°11′00″N 33°54′00″E / 35.183333°N 33.9°E / 35.183333; 33.9Koordinātas: 35°11′00″N 33°54′00″E / 35.183333°N 33.9°E / 35.183333; 33.9
Vēsture
Dibināšana 11. gadsimts p.m.ē.
Pamešana 7. gs
Periodi Senie laiki
Piezīmes
Stāvoklis arheoloģisks piemineklis

Homērs raksta, ka Salaminu pēc Trojas kara esot dibinājis Teikrs no Salaminas salas. Pilsēta attīstījās savas lieliskās ostas dēļ. Tā kļuva par galveno ostu Kipras tirdzniecībai ar Feniķiju, Ēģipti un Kilikiju. 525. gadā p.m.ē. Salaminu iekaroja persieši. 306. gadā p.m.ē. pie Salaminas notika jūras kauja starp Demetriju I un Ptolemaju I Soteru. Demetrijs I uzvarēja un ieņēma Kipru. 115. - 117. gadā Salamina tika nopostīta Otrajā Jūdejas karā, bet vēlāk - vairākās zemestrīcēs. 4. gadsimtā imperators Konstantijs II pilsētu pilnībā pārbūvēja, nosaucot to savā vārdā par Konstantiju. Konstantija bija arhibīskapijas centrs. Ap 648. gadu pilsētu nopostīja arābi Muavijas I vadībā, tā tika pamesta, iedzīvotājiem pārceļoties uz Famagustu.

Arheoloģiskie izrakumi veikti 19. gadsimta beigās un no 1952. līdz 1974. gadam.

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu