Saimā pogainais ronis
Saimā pogainais ronis jeb Saimā ronis (Pusa hispida saimensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.[1] Tas ir arī viens no visapdraudētākajiem roņiem pasaulē, un kopējā populācijā ir mazāk nekā 400 īpatņu.[2] Sastopams tikai Saimā ezerā un ar to savienoto ezeru sistēmā.[3]
| Saimā pogainais ronis Pusa hispida saimensis (Nordquist, 1899) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Ģints | Pogainie roņi (Pusa) |
| Suga | Pogainais ronis (Pusa hispida) |
| Pasuga | Saimā pogainais ronis (Pusa hispida saimensis) |
| Sinonīmi | |
| |
 Saimā pogainais ronis Vikikrātuvē | |
Saimā ronis ģeogrāfiski izolētā vidē dzīvojis apmēram 8000—10 000 gadus, šajā laikā iegūstot atšķirīgas morfoloģiskas un ekoloģiskas iezīmes no nominālpasugas — Arktikas pogainā roņa.[3][4][5] Nošķirtība no kopējās pogaino roņu populācijas izveidojās pēc pēdējā ledus laikmeta. Saimā roņa tuvākais radinieks ir Lādogas pogainais ronis, kas mājo Lādogas ezerā. Abi ezeri (Saimā un Lādogas) savienoti ar Vuoksas upi.
Dzīves vide labot šo sadaļu
Saimā pogainais ronis sastopams tikai Saimā ezerā Somijā. Ezera platība ir apmēram 4400 km²,[3] tas ir samērā sekls, vidēji ap 12 m, dziļākajās vietās 85 m.[6] Ezerā ir ļoti daudz saliņu, apmēram 13 000, ar 14 850 km garu kopējo krasta līniju.[6] Ezers ir aizsalis laikā no novembra līdz maijam, tādējādi Saimā ronim var izdalīt divus uzvedības modeļus: ziemā, kad ezers ir aizsalis, un vasarā, kad ezerā ledus nav.[7]
Izskats labot šo sadaļu
Saimā pogainais ronis ir vidēji liels pogainais ronis. Ķermeņa garums 130—160 cm (visbiežāk ap 132 cm), svars 45—124 kg (visbiežāk ap 59 kg).[3][8][9][10] Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes[9] un atkarībā no sezonas mainās īpatņa masa. Vissmagākais ronis ir ziemas sākumā, īsi pirms aizsalst ezers, bet visvieglākais tas ir vasaras sākumā pēc vairošanās un apmatojuma maiņas sezonām. Matojuma maiņas laikā Saimā ronis pārtrauc baroties.[10] Saimā ronis ir tumšāks nekā citas pasugas. Kažoks ir tumši pelēks, mugura tumšāka (gandrīz melna) nekā pavēdere. Tumšos, izstieptas un neregulāras formas plankumus ieskauj balti gredzeni.[8][9] Katram īpatnim ir savs individuālais gredzenu raksts, kas neatkārtojas. Pēc tiem, līdzīgi kā cilvēku pēc pirkstu nospiedumiem, var identificēt katru īpatni. Galva neliela, noapaļota, ar strupu purnu, uz kura gari vibrisi jeb taustes mati.[10] Apmatojums ir vidēji garš, raupjš, biezs un pieguļošs, to maina reizi gadā.[11] Priekšējām airkājām ir spēcīgi nagi, ar kuriem ronis spēj izplēst ledū āliņģi.[10]
Ieradumi un barība labot šo sadaļu
Apmatojumu ronis maina, kad ledus ir izkusis, uzturoties saliņu pludmalēs. Katru gadu apmatojuma maiņas laikā Saimā ronis izvēlas vienu un to pašu vietu.[3] Barojas ar dažādām nelielām zivīm, galvenokārt tām, kas uzturas baros, piemēram, salakām, ķīšiem, repšiem, asariem, raudām un karūsām. Nelielos daudzumos barojas arī ar vēžveidīgajiem. Gada laikā ronis apēd apmēram 1000 kg zivju.[3][10] Lielāko daļu dzīves Saimā ronis pavada ūdenī, izņemot laiku, kad mainās apmatojums un kad mātīte baro mazuli. Zem ūdens Saimā ronis var atrasties ilgāk nekā 20 minūtes, bet parasti ieelpo ātrāk kā pēc 10 minūtēm.[10]
Vairošanās labot šo sadaļu
Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 3,5—7,1 gadu vecumā, tēviņi 8—10 gados. Saimā ronis gadu no gada atgriežas vienās un tajās pašās vairošanās vietās. Kopumā mūsdienās novērotas 14 ģeogrāfiski atšķirīgas vietas, kurās tam dzimst mazuļi. Tie dzimst laikā, kad ezeru klāj ledus, no februāra beigām līdz marta sākumam. Mātīte sniega sanesumos mazuļa dzimšanai izrok alu, kurā ieeja ir caur āliņģi. Piedzimst viens mazulis. Ronēns tiek zīdīts ar pienu 7—9 nedēļas. Šī perioda laikā, apmēram marta beigās vai aprīļa sākumā, mātīte sapārojas atkal.[3] Saimā ronis var sasniegt 50 gadu vecumu, bet populācijas vidējais mūža ilgums ir 19—23 gadi.[3][10]
Apdraudējums labot šo sadaļu
Saimā roni dēļ ilgstošās izolācijas apdraud zemais ģenētiskās dažādības līmenis, globālā sasilšana, dabas piesārņojums, cilvēka saimnieciskā darbība (piemēram, ronis sapinas zvejas tīklos) un arī atpūtas pasākumi (ronis tiek traucēts vairošanās sezonas laikā).[5][10] Viens no lielākajiem apdraudējumiem Saimā roņu populācijai ir silta ziema, kad trūkst sniega un mātīte nevar izrakt mazulim alu. Šādos gadījumos mazulis dzimst uz ledus bez piesega, tad mazuļiem var uzbrukt suņi un lapsas. Ja arī ledus kārta nav pietiekama, tad ronēns dzimst krastā vai tuvu krastam un sauszemes plēsēju uzbrukumu iespējamība palielinās.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Mammal Species of the World: Genus Pusa
- ↑ WWF: Saimaa Ringed Seal
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 IUCN: Saimaa Seal
- ↑ Palo, J.U. (2003). "Postglacial loss of microsatellite variation in the landlocked Lake Saimaa ringed seal". Conservation Genetics. 4 (2): 117–128. doi:10.1023/a:1023303109701. ISSN 1566-0621.
- ↑ 5,0 5,1 Saimaa Ringed Seal Genome Project
- ↑ 6,0 6,1 Palo, J.U. (2003). "Postglacial loss of microsatellite variation in the landlocked Lake Saimaa ringed seal". Conservation Genetics. 4 (2): 117–128. doi:10.1023/a:1023303109701. ISSN 1566-0621
- ↑ Kunnasranta, Mervi; Hyvärinen, Heikki; Häkkinen, Jani; Koskela, Jouni T. (March 2002). "Dive types and circadian behaviour patterns of Saimaa ringed sealsPhoca hispida saimensis during the open-water season". Acta Theriologica. 47 (1): 63–72. doi:10.1007/bf03193567. ISSN 0001-7051.
- ↑ 8,0 8,1 WWF: Saimaannorppa
- ↑ 9,0 9,1 9,2 ADW: Pusa hispida
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 10,6 10,7 Saimaa Ringed Seal, a Persistent Finn
- ↑ Hyvärinen; Kunnasranta; Nieminen & Taskinen: Hyle – Saimaan oma norppa. Helsinki: Tammi, 2004. ISBN 951-31-3070-3.