1208. gada Sēlpils aplenkums
(Pāradresēts no Sēlpils aplenkums (1207))
Sēlpils aplenkums bija atbildes karagājiens pēc lietuviešu piedalīšanās kaujā pie Salaspils 1206. gadā un karagājienā uz Turaidu 1207. gada ziemā. Bīskaps Alberts pēc lietuviešu iebrukuma Līvzemē aicināja iznīcināt lietuviešu iebrukumu galveno atbalsta punktu - Sēlpili Daugavas kreisajā krastā.
| 1208. gada Sēlpils aplenkums | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Kauja notika uz austrumiem no Kokneses (kartē - Kokenhusen). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Sēlpils sēļi |
Vācu krustneši Zobenbrāļu ordenis līvi un letgaļi | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Daugavgrīvas abats Teoderihs no Turaidas, prāvests Engelberts | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| vairāki nogalinātie | |||||||
Karagājienu vadīja Daugavgrīvas abats Teoderihs no Turaidas un prāvests Engelberts un tajā piedalījās Zobenbrāļu ordenis un jaunkristītie līvi un letgaļi no bīskapam pakļautajām zemēm. Pēc vairāku dienu aplenkuma sēļi lūdza mieru, deva ķīlniekus un apsolīja pieņemt kristības sakramentu, nelaist lietuviešus sev tuvumā un visās lietās paklausīt kristiešiem.