Sārumkalns
Sārumkalns jeb Upurkalns ir pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā. Pastāv viedoklis, ka šis pilskalns varētu būt vēstures hronikās minētais Autīnes pilskalns. Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Šis ir viens vissenākajiem un lielākajiem pilskalniem Latvijas teritorijā. Iespējams, šis pilskalns bija apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Kopējā pilskalna virsmas platība ir aptuveni 200 m2.[1]
Sārumkalns | |
---|---|
Atrašanās vieta | Vaives pagasts, Cēsu novads, Latvija |
Koordinātas | 57°17′15″N 25°22′22″E / 57.28741°N 25.37264°EKoordinātas: 57°17′15″N 25°22′22″E / 57.28741°N 25.37264°E |
Piezīmes | |
Izrakumi | - |
Oficiālais nosaukums: Sārumkalns - pilskalns | |
Aizsardzības numurs | 599 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Pilskalns atrodas Vaives un Kapupītes satekā, 25 metrus augstā, 150 metrus garā un 80 metrus platā kalnā. Valnis ir noarts un gandrīz saplūdis ar pilskalna virsmu. No ziemeļiem pils tika aizsargāta ar atsevišķu uzkalnu, kurā atradās priekšpils. 1930. gadā pilskalnā veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros tika atraktas vairāk nekā 400 vērtīgas senlietas. Konstatētais kultūras slāņa biezums ir apmēram 5 metri.[2]
Melānijas Vanagas grāmatā "Dvēseļu pulcēšana" ir pieminēts, ka 1777. gadā šajā pilskalnā tika organizēti lielie Pilsmuižas nemieri. Sārumkalna tuvumā atklāti vairāki senkapi. 1.—6. gadsimta akmens krāvumu kapi piederējuši somugru ciltīm. Netālu esošajos Ģūģeros atklāja seno latgaļu kapulauku, kura vecums datējams ar 9. - 12.gs. Šajā kapulaukā tika apglabāti Sāruma pilskalna latgaļi.[3]
Netālu atrodas 19. gadsimta sākumā celtās "Sārumu" mājas, kurās dzīvojis ievērojamais, pirmais plašāk zināmais latviešu būvuzņēmējs - celtnieks Sārumu Mārcis (īstajā vārdā Mārcis Podiņš).[4][5]
Foto galerija
labot šo sadaļu-
Sārumkalna 3D modelis
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ VKPAI.lv
- ↑ "Latvijas PSR kultūras pieminekļi" 1968. gads "Liesma"
- ↑ cesis.lv Vaives pagasts
- ↑ Pilis un muižas[novecojusi saite]
- ↑ "Iepazīsti Cēsu novadu" 47.lpp