Sārtgalvas pīle
Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas, visticamākais, kopš 1950. gadiem ir izmirusi, lai gan saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem tai joprojām ir kritiski apdraudētas sugas statuss.[1] Tā ir vienīgā suga sārtgalvas pīļu ģintī (Rhodonessa).[2] Daļa zinātnieku sārtgalvas pīli sistematizē lielgalvju ģintī,[3][4] tomēr lielākā daļa to klasificē atsevišķā ģintī.[2][5]
| Sārtgalvas pīle Rhodonessa caryophyllacea (Latham, 1790) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) |
| Ģints | Sārtgalvas pīles (Rhodonessa) |
| Suga | Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Sārtgalvas pīle Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
_-_Pink-headed_Duck_-_specimen_-_lateral_view.jpeg)
Kādreiz sārtgalvas pīle apdzīvoja Indijas, Bangladešas un Mjanmas zemieņu ūdenstilpes un purvaines. Pēdējais novērojums savvaļā šai pīlei bijis 1949. gadā, lai gan ik pa laikam tiek organizēti tās meklējumi.[6] Ornitologi, balstoties uz vietējo iedzīvotāju ziņojumiem, cer, ka sārtgalvas pīle, iespējams, ir patvērusies nepieejamos Mjanmas ziemeļdaļas purvos. Tādēļ sugai joprojām ir apdraudētas sugas statuss.[1][7]
Izskats
labot šo sadaļuSārtgalvas pīle ir liela auguma nirējpīle ar garu knābi un kaklu, samērā garām kājām un smailu, trīsstūrveida galvu.[8] Abi dzimumi apmēram vienādi lieli, ķermeņa garums ap 60 cm, svars 800—1000 g.[6][9] Tēviņam ir koši rozā galva, kakls un knābis, mātītei galva, kakls un knābis ir gaišāki, brūnganrozīgi, ne tik koši kā tēviņam.[8]
Ķermeņa apspalvojums tēviņam tumši brūns, arī kakla priekšpuse ir tumša. Mātītes ķermenis un kakls pelēcīgi brūni.[6] Spārniem priekšējā mala balta, bet lidojumā tā tik spilgti neizceļas kā baltspārnu pīlei. Spārnu spogulis liels un gaiši sārts. Lidojumā var sajaukt ar Indijā dzīvojošo raibknābja pīli. Lai abas sugas atšķirtu, jābūt labai putna redzamībai. Raibknābja pīlei spārnu spogulis ir balts, lidspalvas tumši zaļas.[10] Jauno putnu galvas ir baltas, bez sārtuma.[11]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuValda uzskats, ka sārtgalvas pīles ir nometnieces, tās uzturas pa vienai vai pāros, ļoti reti nelielās grupās. Iespējams, tās veic nelielus, vietēja rakstura klejojumus barības meklējumos.[6] Kopumā šī suga ir ļoti uzmanīga un bailīga.[8] Barojas ar ūdensaugiem, ūdens kukaiņiem, vēžveidīgajiem un moluskiem.[6][9][12] Līdzīgi kā lielgalvji, sārtgalvas pīles nelabprāt nirst (lai gan reizēm to dara) un barojas galvenokārt, zem ūdens pabāžot tikai galvu un kaklu.[8][13]
Ligzdošana
labot šo sadaļuSārtgalvas pīle mājo un ligzdo zemieņu slapjajos purvos un slīkšņās, slēpjot ligzdu garā zālē.[6][8][14] Dējumā 6—7 krēmbaltas, gandrīz apaļas olas. Tās garums ir 4,3—4,6 cm, platums 4,1—4,3 cm.[15]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Rhodonessa caryophyllacea
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Screamers, ducks, geese & swans
- ↑ «A phylogenetic analysis of modern pochards (Anatidae: Aythini)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. augustā. Skatīts: 2017. gada 29. aprīlī.
- ↑ «Ducks, Anatoidea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 29. aprīlī.
- ↑ Collar, N. J.; Andreev, A. V.; Chan, S.; Crosby, M. J.; Subramanya, S. & Tobias, J. A. (eds.) (2001): Pink-headed Duck. In:Threatened Birds of Asia: The BirdLife International Red Data Book, p. 489–501. BirdLife International. ISBN 0-946888-44-2
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Birds of India: Pink-headed duck
- ↑ King, F. Wayne (1988). "Extant Unless Proven Extinct: The International Legal Precedent". Conservation Biology. 2 (4): 395–397. doi:10.1111/j.1523-1739.1988.tb00205.x
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Autori: Richard Grimmett,Carol Inskipp,Tim Inskipp, 2016 Birds of the Indian Subcontinent
- ↑ 9,0 9,1 Alive: Pink-headed Duck (Rhodonessa caryophyllacea)
- ↑ Rasmussen, P. C.; Anderton, J. C. (2005). Birds of South Asia: The Ripley Guide. 2. Smithsonian Institution & Lynx Editions. p. 78.
- ↑ Phillips, John C. (1922). A natural history of the ducks. 1. Boston and New York: Houghton Mifflin Company. pp. 90–93.
- ↑ Baker, E. C. S. (1897). "Indian ducks and their allies. Part II". J. Bombay Nat. Hist. Soc. 11 (2): 171–198.
- ↑ Humphrey, P. S.; Ripley, S. D. (1962). "The affinities of the Pink-headed Duck (Rhodonessa caryophyllacea)". Postilla. 61: 1–21.
- ↑ Ali, S.; Ripley, S. D. (1978). Handbook of the birds of India and Pakistan. 1 (2nd ed.). Oxford University Press. pp. 175–177. ISBN 0-19-562063-1.
- ↑ Catalogue of the collections of birds' eggs in the British Museum (Natural History)