Rēzekne (upe)

Šis raksts ir par upi Latgalē. Par citām jēdziena Rēzekne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā un Rēzeknes pilsētā. Iztek no Rāznas ezera Kaunatas pagastā, izteka regulēta ar slūžām. Augštece un vidustece Latgales augstienē, lejtece Lubāna līdzenumā. Baseina augšdaļā pietece galvenokārt no ezeriem, lejtecē - no purviem. Augštecē un vidustecē upe līkumo starp morēnu pauguriem, ieleja trapecveidīga, purvainās vietās neizteikta. Krasti visā garumā gleznaini, apauguši ar kokiem un krūmiem. Tek cauri Kaunatas ezeram un Spruktu ūdenskrātuvei. Upes vidustece, sākot no Stoļerovas, veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā. No Rēzeknes pilsētas līdz Subinaitei tek pa Rēzeknes senleju. Lejtece lejpus Murāniem regulēta. Kreisajā krastā izvietoti zivju dīķi, ko uzpilda no Maltas, bet ūdeņus novada Rēzeknē. Lejpus Orenīšu dīķiem upē pa Maltas—Rēzeknes kanālu tiek pievadīti Maltas ūdeņi, sakarā ar ko Rēzeknes notece un baseins ir dubultoti (agrākā baseina platība 1160 km²). No Žogotām līdz Lubānam upe ir iedambēta, lejpus kanālam tās dziļums sasniedz 7 m.

Rēzekne
Rēzeknes upe Rēzeknē
izteka ieteka
Izteka	Rāznas ezers 56°19′40″N 27°30′28″E
Ieteka	Lubāns 56°46′33″N 26°56′19″E
Caurteces valstis	Latvija
Garums	116 km
Iztekas augstums	163,3 m
Ietekas augstums	92,1 m
Kritums	71 m
Gada notece	0,2 km³
Baseina platība	2025,7 km²
Galvenās pietekas	Malta
Rēzekne Vikikrātuvē

Upe stipri aizaugusi, augštecē un vidustecē līdz pat 80%. Dominē niedres, meldri, glīvenes un elodejas. Upe bagāta zivīm: līdakas, zandarti, raudas, ālanti, plauži, zuši, karpas. Visā garumā izmantojama ūdentūrismam. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Stoļerova, Rēzekne, Sakstagals, Rikava. Upi šķērso autoceļi A12, A13, P55 un Daugavpils—Pitalovas dzelzceļš.

Pietekas

Kreisās: Reva Geikinu strauts Vagaļu strauts Kovšupe Rodupe Čečora Malta

km 9 12 8 10 10 19 105

Labās: Pārtava Ancovas strauts Križutu grāvis Taudejāņu strauts Liužanka Sūļupe

km 10 5 12 13 26 14