Ruskoje Ustje
Ruskoje Ustje (krievu: Русское Устье — ‘krievu grīva’, jakutu: Русскай Устье) ir sens ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Allaijahas ulusa, tāda paša nosaukuma naslega (pagasta) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta. Izvietojies Indigirkas upes Ruskoustjinskas attekas kreisajā krastā pie Šamanovkas upes ietekas ap 60 km no ietekas Austrumsibīrijas jūrā. Ciems ir viena no vietām, kur kompakti dzīvo savdabīga krievu etnogrāfiskā grupa — «ruskoustjieši» vai «indigirščiki».
| Ruskoje Ustje | |
|---|---|
| ciems | |
| Русское Устье, Русскай Устье | |
 Baznīca vecajā ciema vietā | |
  Ruskoje Ustje  Ruskoje Ustje | |
| Koordinātas: 71°08′00″N 149°16′49″E / 71.13333°N 149.28028°EKoordinātas: 71°08′00″N 149°16′49″E / 71.13333°N 149.28028°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts | Sahas Republika |
| Uluss | Allaijahas uluss |
| Pirmoreiz minēts | 1638 |
| Pārcelts | 1942 |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 118 |
| Laika josla | UTC+11 (UTC+11) |
 Ruskoje Ustje Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuApdzīvoto vietu dibinājuši pomoru ieceļotāji no Novgorodas zemēm ap 1570. gadu. Vēstures avotos ciems pirmoreiz minēts 1638. gadā. Vēlākos laikos apvidū apmetušies arī Sibīrijas kazaki un ieceļotāji no likvidētās Zašiverskas pilsētas. 20. gadsimta pirmajā pusē bijis ievērojams ciems ar skolu, baznīcu, tirdzniecību, vēlāk lidlauku, radiostaciju un meteostaciju. Līdz pat nesenam laikam ruskoustjieši bija saglabājuši zināmas atšķirības valodā, sadzīvē un kultūrā.[2]
1942. gadā 18 km lejāk pa upi uzbūvēja Poļarnojes (Полярное) ciematu, uz kuru pārcēla Ruskoje Ustjes, kā arī citu tuvāko ciemu iedzīvotājus. 1987. gadā Poļarnoje pārdēvēts par Ruskoje Ustje. Vecā ciema vietā saglabajušās tikai dažas ēkas, tajā skaitā baznīca.
Ciemā ir pasts, feldšeru punkts, veikals, skola ar muzeju un bērnudārzs. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir zveja, medības un mamutu ilkņu vākšana.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q126692580.
- ↑ «Муниципальное образование "Русско-Устьинский наслег". Историческая справка». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 6. februārī. Skatīts: 2021. gada 23. februārī.