Rusisms

Rusisms (franču: russisme, krievu: русизм) jeb krievisms ir aizguvums no krievu valodas kādā citā valodā. Latviešu valodā tie pastiprināti sāka ienākt kopš 9. gadsimta, pastiprinoties kultūras sakariem ar senkrievu ciltīm un sākot ar 18. gadsimtu, Latvijai nokļūstot Krievijas Impērijas sastāvā un no 1940. gada līdz 1991. gadam atrodoties PSRS sastāvā, kur tika īstenota pārkrievošanas politika. Krievu valodai bija arī liela nozīme kā tuvākai kontaktvalodai, ar kuras starpniecību latviešu valodā ieplūda dažādu citu valodu aizguvumi.

No senkrievu valodas visbiežāk līdz 13. gadsimtam Latvijas austrumu apdzīvojošo sentautu valodās jau aizgūti tādi ar reliģiju saistīti vārdi kā bagāts (senkrievu: богатыи), baznīca (божница), gads (год), gavēt (говеть), grēks (грех), nabags (нєбогъ), nedēļa (неделя), svētki (святки), ubags (убогъ), kā arī citi, piemēram, cilvēks (человѣкъ), domāt (думати), kalps (холпь), karogs (хоругы), lēca (ляца), nazis (ножь), oma (умъ), pagrabs (погробъ), strādāt (страдати), zābaks (забогъ). Ar senkrievu valodas starpniecību līdz šim laikam ienāca arī iepriekš no citām valodām aizgūti vai atvasināti vārdi, piemēram, stikls (senkrievu: стькло, kas savukārt no gotu 𐍃𐍄𐌹𐌺𐌻𐍃), soma (сума, kas galu galā no sengrieķu σάγμα vai latīņu sagma, sauma), svēts (святъ, kas no sengrieķu ἅγιος vai ἱερός) kāposti (капуста, kas no latīņu caputium un compos(i)ta), istaba (истьба, kas no latīņu stuba), grāmata (грамота, kas no sengrieķu γράμματα), zvans (звонъ, kas no sengrieķu ἦχος).

Skatīt arī

• Gimalajiešu lācis
• Slāvismi

Ārējās saites

• Elvis Jansons un Loreta Bērziņa (2017. gada 22. novembris). „Pa lielam, uz doto brīdi — rusicismi, anglicismi, no kuriem nevaram atbrīvoties”. Kā labāk dzīvot. Latvijas Radio 1. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.