Romiešu literatūra

Romiešu literatūra ir latīņu valodā rakstīta literatūra, kuras aizsākumi meklējami 3.gs. p.m.ē. Senajā Romā. Romiešu literatūra spēcīgi ietekmējās no sengrieķu literatūras, un savukārt pati spēcīgi ietekmējusi visu vēlāko rietumu literatūras attīstību. Romiešu literatūrā visnotaļ spēcīgi attīstījās dzeja, dramaturģija, satīra, vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza, radās vieni no pirmajiem romāna priekštečiem.

Vergīlija manuskripts Eneīda, glabājās Vatikāna bibliotēkā (Vergilius Vaticanus)

Romiešu literatūra īpaši lielu nozīmi ieguva vēlajos viduslaikos un renesanses laikmeta literatūrā, kā arī klasicismā un 19. un 20.gs. neoklasicismā.

Periodizācija un pārstāvji

Pastāv dažādi romiešu literatūras periodizācijas varianti. Viens no iespējamajiem ir šāds:

• agrīnā romiešu literatūra (līdz aptuveni 75.g. p.m.ē., pārstāvji - Plauts, Terencijs, Gnejs Nēvijs, Ennijs u.c.);
• klasiskā romiešu literatūra (aptuveni 75.g. p.m.ē. - 2.gs.);
  • romiešu literatūras zelta laikmets (aptuveni 75.g. p.m.ē. - 14.g. Lukrēcijs, Katulls, Vergīlijs, Horācijs, Ovidijs, Tibulls, Propercijs, Jūlijs Cēzars, Cicerons, Tits Līvijs u.c.);
  • romiešu literatūras sudraba laikmets (1.-2.gs., pārstāvji - Manīlijs, Lukāns, Persijs, Stacijs, Petronijs, Plīnijs Vecākais, Kvintiliāns, Apulejs, Seneka, Juvenāls, Marciāls, Tacits u.c.);
• vēlīnā romiešu literatūra (aptuveni 2.-4.gs., pārstāvji - Klaudiāns, Marcilīns, Ausonijs u.c.).

Ārējās saites

• Romiešu literatūras digitālā bibliotēka (angliski) (latīniski)