Romas leģions

Leģions (latīņu: legio) bija Senās Romas armijas pamatvienība republikas un impērijas laikā.

Romas leģionu karte

Leģions sastāvēja no 2000 līdz 10 000 (vēlākos periodos no 4420) kājnieku un dažiem simtiem jātnieku. Katram leģionam bija savs numurs un nosaukums. No saglabājušajiem rakstītajiem avotiem ir identificēti aptuveni 50 dažādi leģioni, lai gan tiek uzskatīts, ka leģionu skaits katrā vēsturiskajā periodā nepārsniedza divdesmit astoņus, bet vajadzības gadījumā to skaits varēja palielināties.

Republikas laikā leģiona priekšnieks bija militārais tribūns, impērijas laikā — legāts. Vēlāk šo nosaukumu izmantoja daudzu valstu bruņoto spēku formāciju veidošanai (sk. Latviešu leģions).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Romas leģions.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)