Romas senāts

Romas senāts kā viena no valsts varas institūcijām aizsākās Senajā Romā vēl tās pirmsākumā - Romas karalistes un turpinājās Romas impērijas laikā. Dažādos vēstures periodos Romas senātam bija visai atšķirīgas funkcijas. Romas karalistes laikā senātā galveno lomu spēlēja patricieši, lai gan tajā bija pārstāvēti arī plebeji.^{[nepieciešama atsauce]} Senāts no vienas puses pildīja augstāko varas funkciju, jo tas ievēlēja karali. Taču no otras puses, reālā vara piederēja karalim un senāts pildīja drīzāk padomdevēja funkcijas.

SPQR senatus populusque romanus

Romas impērijas laikā senāta loma svārstījās no padomdevēja funkcijas līdz pat augstākajai valsts varai. konsulu laikā, lai gan senātā tika diskutēti visdažādākie iekšpolitiskie un ārpolitiskie jautājumi, tā reālā vara bija visai ierobežota. Savukārt 1. gs. pr.Kr. laikā senāts kļuva ne tikai par augstāko likumdošanas institūciju, bet tas veica arī virkni izpildvaras funkciju. Piemēram, šajā laikā senātā tika pieņemti svarīgākie Romas ārpolitikas lēmumi, tas lielā mērā noteica arī sabiedrības ideoloģisko ievirzi, regulēja reliģijas un citus ar ikdienas dzīvi saistītus jautājumus.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)