Roberts Vikmanis

Roberts Vikmanis bija latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks.

Roberts Vikmanis Personīgā informācija Dzimis 1887. gadā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)

Dzīvesgājums

Piedzimis 1887. gadā Rīgas ostas strādnieka ģimenē. Pusotru gadu mācījās sākumskolā. 15 gadu vecumā sāka strādāt par mācekli mašīnbūves rūpnīcā "Felzer", pēc tam mašīnbūves rūpnīcā "Otto Erbe".

KSDSP biedrs kopš 1904. gada, bija rūpnīcas pulciņa sekretārs. 1905.—1906. gadā bija kaujinieku vienības biedrs. 1907. gada sākumā arestēts, izsūtīts, no izsūtījuma aizbraucis uz Kremenčugu. Pēc vairākiem streikiem kokzāģētavās arestēts, notiesāts par dzīvošanu ar svešu pasi, izcieta 4 mēnešu cietumsodu un 1909. gadā atgriezies Rīgā. Strādāja Rīgas rūpnīcās, 1911. gada sākumā arestēts, notiesāts, izcieta 3 gadu cietumsodu. 1914. gadā, pēc pusgada brīvībā, 1. maijā atkal arestēts, pēc 1 gada ieslodzījuma izsūtīts vispirms uz Holmu, tad uz Tveru. Pēc streika Tveras vagonu rūpnīcā izsūtīts uz Kimru ciematu.

Pēc Februāra revolūcijas ieradies Maskavā un iesaistījies Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) grupā "Ziemeļnieki". Strādāja rūpnīcā "Motor". Neilgi pirms Oktobra revolūcijas bija Maskavas Zamoskvorečjes rajona Sarkanās gvardes štāba loceklis. Piedalījās Pilsoņu karā, darbojās LSD Politiskajā nodaļā, bija Sarkanās armijas 17. divīzijas 146. pulka komisārs. 1920.—1921. gadā bija Baškīrijas Ārkārtas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, revolucionārā tribunāla loceklis. 1921. gada beigās Stavropolē ārstējās no tuberkulozes.

No 1922. līdz 1924. gadam — Kara rūpniecības galvenās pārvaldes artilērijas noliktavas priekšnieks Maskavas guberņas Sergijevas apriņķī. 1924. gada beigās iecelts par Maskavas aviācijas rūpnīcas "Motor" direktora vietnieku. No 1926. gada — Semipalatinskas guberņas Tautas saimniecības padomes priekšsēdētājs, no 1928. gada — Mitišču vagonbūves rūpnīcas direktora vietnieks. 1930. gadā — Maskavas bremžu rūpnīcas direktors.