Roberts Bīlmanis
Roberts Bīlmanis (līdz 1928. gadam Bildermanis; 1880. gada 10. jūnijs — 1964. gada 18. janvāris) bija Latvijas pedagogs un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces un 1., 2. un 3. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs no tās dibināšanas 1904. gadā.
| Roberts Bīlmanis | |
|---|---|
 | |
| 1., 2. un 3. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gads — 1931. gads | |
| Satversmes sapulces deputāts | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1880. gada 10. jūnijā Kroņvircavas pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1964. gada 18. janvārī (83 gadu vecumā).svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Biogrāfija
labot šo sadaļuRoberts Bildermanis piedzima 1880. gada 10. jūnijā Kroņvircavas pagastā.[1] Beidzis Irlavas skolotāju semināru.[2][3] 1904. gadā kļuva par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru. Piedalījās 1905. gada revolūcijā.[1] Pēc revolūcijas vairākus gadus pavadījis trimdā, 1912. gadā atgriezies Latvijā, ar pseidonīmu "Robs" rakstīja legālajos sociāldemokrātu laikrakstos.[2] No 1915. līdz 1917. gadam darbojās latviešu kultūras birojā Maskavā.[2]
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gadā atgriezies dzimtenē kļuva par pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli. Vēlāk darbojies vairākos valsts parlamenta sasaukumos: 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, 1922. gadā — 1. Saeimā, 1925. gadā — 2. Saeimā, bet 1928. gadā — 3. Saeimā. 1931. gadā nav ticis ievēlēts 4. Saeimā, līdz ar to darbu parlamentā beidzis.[1] Bijis arī Rīgas domes deputāts.[1] 1928. gadā nomainīja uzvārdu no Bildermanis uz Bīlmanis.[1]
No 1925. līdz 1934. gadam bija Latvijas Hipotēku bankas direktors. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada maijā zaudējis amatu, arestēts un nogādāts Liepājas koncentrācijas nometnē, kur pavadīja vairākus mēnešus. Vācu okupācijas laikā 1940. gados Bīlmanis darbojās Latvijas Centrālajā padomē. Okupācijas laikā ticis arestēts un turēts Rīgas Centrālcietumā.[2] Vēlāk, padomju okupācijas laikā 1948. gadā arestēts un 1949. gadā izsūtīts uz koncentrācijas nometni Sibīrijā. No ieslodzījuma atbrīvots 1956. gadā.[1][2]
Miris 1964. gada 18. janvārī Rīgā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Bīlmanis Roberts». Letonika. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Roberts Bīlmanis». Brīvība. 1960. gada 1. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1923.