Ēriks Cābels (vācu: Erik Zabel; dzimis 1970. gada 7. jūlijā Austrumberlīnē) ir bijušais profesionālais Vācijas šosejas riteņbraucējs. Ar vairāk kā 200 uzvarām profesionālās sacensībās viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Vācijas riteņbraucējiem un labākajiem riteņbraukšanas sprinteriem vēsturē.[1] Cābels ir uzstādījis rekordu ar deviņām uzvarām punktu klasifikācijā Lielajās tūrēs, laika posmā no 1996. līdz 2001. gadam, uzvarot sešas reizes pēc kārtas Tour de France un Vuelta a España 2002., 2003. un 2004. gadā. Cābels četras reizes ir uzvarējis velobraucienā Milāna–Sanremo kā arī vairākās sešu dienu treka riteņbraukšanas sacensībās.

Ēriks Cābels
Erik Zabel
Ēriks Cābels 2009. gadā
Personas dati
Dzimis 1970. gada 7. jūlijā (53 gadi)
Austrumberlīne, Austrumvācija
Augums 178 cm
Svars 69 kg
Iesauka Ete
Komandas informācija
Disciplīna Šoseja
Loma Braucējs
Braucēja tips Sprinteris
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
1993–2005
2006–2008
Team Telekom
Team Milram
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Tour de France
Punktu klasifikācija (1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001)
12 posmi
Vuelta a España
Punktu klasifikācija (2002, 2003, 2004)
8 posmi

Viendienas sacensības un klasikas

Vācijas čempions grupas braucienā (1998, 2003)
UCI Pasaules kauss (2000)
Milāna – Sanremo (1997, 1998, 2000, 2001)
Parīze–Tūra (1994, 2003, 2005)
Amstel Gold Race (2000)
HEW Cyclassics (2001)

Ērika dēls Riks Cābels arī ir profesionāls riteņbraucējs, šobrīd pārstāv Katusha–Alpecin.

Dopinga pārkāpumi labot šo sadaļu

2007. gada 24. maijā Cābels un bijušais Team Telekom komandas biedrs Rolfs Aldags atzinās EPO lietošanā, lai sagatavotos 1996. gada Tour de France. Cābels preses konferencē teica, ka nedēļu esot eksperimentējis un pārtraucis blakusefektu dēļ. Viņš atvainojās par melošanu par EPO lietošanu pagātnē.[2] Viņa atzīšanos izsauca apsūdzības no bijušā Team Telekom masiera Žefa d'Onta un bijušo komandas biedru Berta Dīca, Udo Beltsa un Kristiana Enna atzīšanās. D'Onta grāmata, kuras fragmetni tika publicēti Vācijas laikrakstā Der Spiegel 2007. gada aprīlī, saturēja Team Telekom dalībnieku apsūdzības sistemātiskā EPO lietošanā 1990. gadu vidū.[3]

Cābela vārds parādījās arī Francijas Senāta 2013. gada 24. jūlijā publicēto dopinga testu rezultātu sarakstā. Tie bija ņemti 1998. gada Tour de France laikā un atzīti par pozitīvām EPO analīzēm 2004. gadā, kad tie tika atkārtoti pārbaudīti.[4] Šī ziņojuma sakarā Cābels atzinās dopinga lietošanā no 1996. līdz 2004. gadam.[5] Tā rezultātā Cābels zaudēja darbu kā Team Katusha treneris un UCI Profesionālās riteņbraukšanas padomes biedrs.[6]

2013. gada jūlijā Cābels intervijā sueddeutsche.de atklāja precīzākas detaļas par saviem pārkāpumiem. Viņš apgalvoja, ka lietoja EPO no 1996. līdz 2003. gadam, kā arī izmantoja citas aizliegtas vielas un metodes.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Daniel Marszalek. «Ranking». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. janvārī. Skatīts: 2012. gada 7. aprīlī. (poliski)
  2. Susan Westemeyer. «Zabel and Aldag confess EPO usage». cyclingnews.com, 2007-05-24. Skatīts: 2007-05-24.
  3. Masseur wirft Team Telekom systematisches Doping vor Der Spiegel, April 28, 2007
  4. «French Senate releases positive EPO cases from 1998 Tour de France».
  5. VeloNews.comJuly 28, 2013. «Erik Zabel admits using EPO, cortisone and transfusions». VeloNews.com (en-US), 2013-07-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-05-21. Skatīts: 2019-02-15.
  6. Karolos Grohmann. Ed Osmond (redaktors) . «Doping -Team Katusha suspends Zabel after doping admission». Reuters, 2013. gada 30. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 30. jūlijs.
  7. «Zabel admits to lying in 2007 about extent of his doping, now confirms eight-season period of use». www.velonation.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-22. Skatīts: 2019-02-15.

Ārējās saites labot šo sadaļu