Rietumkurzemes izcilnis ir Baltijas sineklīzes tektoniska struktūra, pēc būtības vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsmā un nogulumiežu apakšdaļā. Tas atrodas Latvijas rietumu daļā starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu (stiepjas ~100 km ziemeļaustrumu virzienā, 10—30 km platā joslā) un veido sarežģītu struktūru, kurā ietilpst Vērgales-Kuldīgas un Usmas vaļņi un virkne mazāku lokālu pacēlumu. Šo pacēlumu platība ir 10—60 km², un amplitūda 20—75 m. Izciļņa dienvidu un dienvidaustrumu malā novērojami kritumi ar amplitūdu 60—200 m, kur izcilni norobežo Kuldīgas lūzumzona. Pamatklintāja virsma atrodas 1050—1350 m z.j.l. Vairākos Rietumkurzemes izciļņa lokālajos pacēlumos ir atrastas naftas pazīmes vai iegulas, bet Kuldīgas struktūrā atklāta neliela naftas atradne.[1]

  1. Latvijas daba. 4. sējums. Rīga : Preses nams. 1997. 248. lpp.