Radinakanti
Radinakanti (Rhadinacanthus) ir diplakantīdu akantodu ģints. Ģinti 1888. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs, par pamatu ņemot šveiciešu dabaszinātnieka Luija Agasi 1844. gadā aprakstīto Diplacanthus longispinus. Radinakantu pārstāvji bija izplatīti vidusdevonā, no rēzeknes līdz burtnieku svītai, Galvenajā devona laukā (Baltija, Ļeņingradas apgabals, Baltkrievija), Skotijā un Orkneju salās. Šīm zivīm ir zināmas arī veselu ķermeņu fosilijas. Radinakantu ģints tipveida suga ir Rhadinacanthus longispinus.
| Radinakanti Rhadinacanthus Traquair, 1888 | |
|---|---|
 Rhadinacanthus deltosquamosus zvīņa. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Žokļžaunzivis (Acanthodii) |
| Kārta | Klimatijveidīgās (Climatiiformes) |
| Dzimta | Diplakantīdas (Diplacanthidae) |
| Ģints | Radinakanti (Rhadinacanthus) |
Apraksts
labot šo sadaļuŠiem diplakantīdiem peldspuru dzelkšņi ir ar gludu noapaļotu ķīli gar priekšējo malu, kas ar samērā dziļu vagu nodalīts no dzelkšņa plakanās malas ar 0—4 ķīļiem. Lāpstiņas aizmugurējā mala ir šaura.
Zvīņu vainagi ornamentēti ar paralēliem vai saplūstošiem ķīļiem, kas atiet atpakaļ no vainaga priekšējās malas. Vainagu aizmugurējās sānu malas parasti ir zobainas. Vainagu veido līdz sešām viena otrai uzguļošas augšanas zonas, kas sastāv no mezodentīna ar gariem zarojošiem kanāliem, kas radiāli atiet no lakūnu paplašinājumiem.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu- ģints: Rhadinacanthus Traquair, 1888
- suga: Rhadinacanthus balticus Gross, 1973
- suga: Rhadinacanthus deltosquamosus Pinakhina et Märss, 2018
- suga: Rhadinacanthus longispinus (Agassiz, 1844)
- suga: Rhadinacanthus multisulcatus Valiukevičius, 1988
- suga: Rhadinacanthus primaris Valiukevičius, 1986
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Burrow, Carole; Blaauwen, Jan den; Newman, Michael; Davidson, Robert. "The diplacanthid fishes (Acanthodii, Diplacanthiformes, Diplacanthidae) from the Middle Devonian of Scotland". Palaeontologia Electronica. 19 (1): 1—83. 34.lpp. ISSN 1094-8074