Renē Levasēra sala (franču: Île René-Levasseur) ir mākslīga neapdzīvota sala Kanādā. Administratīvi pieder Kvebekas provinces Kotnoras reģionam. Izveidojusies, Manikuagānas ūdenskrātuvei 1960. gados applūdinot senu triecienkrāteri. Pēc platības sala ir lielāka par to aptverošo ūdenskrātuvi un ir otra lielākā ezeru sala pasaulē pēc Manitulinas Hūrona ezerā. Nodēvēta par godu Manikuagānas aizsprosta būvniecību realizējošā uzņēmuma Hydro-Québec galvenajam inženierim Renē Levasēram, kurš mira 35 gadu vecumā dažas dienas pirms aizsprosta atklāšanas.

Renē Levasēra sala
Renē Levasēra sala
Renē Levasēra sala (Kanāda)
Renē Levasēra sala
Renē Levasēra sala
Renē Levasēra sala (Kvebeka)
Renē Levasēra sala
Renē Levasēra sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Manikuagānas ūdenskrātuve
Koordinātas 51°24′N 68°42′W / 51.400°N 68.700°W / 51.400; -68.700Koordinātas: 51°24′N 68°42′W / 51.400°N 68.700°W / 51.400; -68.700
Platība 2020 km²
Garums 57 km
Augstākais kalns Babēla kalns
952 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Province Karogs: Kvebeka Kvebeka
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Renē Levasēra sala Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Sala ir stipri erodētā Manikuagānas triecienkrātera vidējā paceltā daļa. Kopējais krātera diemetrs ir ap 85 km, bet salas diametrs — ap 55 km. Krāteris izveidojies pirms aptuveni 215,4 miljoniem gadu 5 km diametra asteroīda trieciena rezultātā. Salas krasti stipri izroboti ar daudziem līčiem un pussalām. Reljefs kalnains, augstākais punkts ir Babēla kalns 952 m vjl (590 m virs ūdenskrātuves līmeņa). Ainavā dominē taiga. Daļu salas teritorijas aizņem 1991. gadā izveidotais 23 540 ha lielais Luī Babēla ekoloģiskais rezervāts.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu