Raubiči
Raubiči (baltkrievu: Раўбічы)[1] ir ciems un starptautiskas nozīmes ziemas sporta komplekss Baltkrievijā pie Dubrauskas ūdenskrātuves, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Minskas.
| Raubiči Раўбічы, Raŭbičy | |
|---|---|
| Ciemats | |
 Dubrauskas ūdenskrātuve Raubičos | |
  Raubiči Раўбічы, Raŭbičy | |
| Koordinātas: 54°3′52″N 27°44′11″E / 54.06444°N 27.73639°EKoordinātas: 54°3′52″N 27°44′11″E / 54.06444°N 27.73639°E | |
| Valsts |
 Baltkrievija |
| Apgabals | Minskas apgabals |
| Rajons | Minskas rajons |
| Ciems | Astrašickagaradokas ciems |
| Pirmoreiz minēti | 1597 |
| Iedzīvotāji (2010) | |
| • kopā | 218 |
| Laika josla | EET (UTC+3) |
 Raubiči Раўбічы, Raŭbičy Vikikrātuvē | |
Vēsture labot šo sadaļu
1597. gadā ciemats saucies Priļepi un bijis pareizticīgās baznīcas īpašums Lietuvas lielkņazistes Minskas vojevodistē.
Pēc otrās Polijas sadalīšanas 1793. gadā iekļauts Krievijas Impērijā. 1800. gadā ciematā bijušas 13 sētas, 94 iedzīvotāji, un tas bijis apakšpulkveža F. Gorodzecka īpašumā. 1858. gadā ciems piederējis muižniekiem I. Kučinskim un K. Ravenskai, šai gadā tikusi uzcelta katoļu baznīca, kuru 1866. gadā pārvērta par pareizticīgo baznīcu. 1897. gadā ciematā bija 32 sētas un 235 iedzīvotāji, kā arī mucinieku darbnīca. 1906. gada 4. jūnijā notika cieminieku sadursme ar policiju, mēģinot padzīt lopus no apstrīdamām ganībām. 1917. gadā ciematā bijušas 34 sētas un 244 iedzīvotāji.
No 1918. gada februāra līdz decembrim ciemu kontrolēja ķeizariskās Vācijas karaspēks, no 1919. gada jūlija līdz 1920. gada jūlijam — Polijas karaspēks.
Kopš 1919. gada skaitījās Baltkrievijas PSR sastāvā. Kopš 1918. gada tur darbojās pamatskola, kurā 1924. gadā bija 68 skolnieki. 1930. gados izveidots kolhozs "Pirmais maijs" ("Першае Мая"). 1941. gadā ciematā bija 40 mājsaimniecību un 165 cilvēku. Otrajā pasaules karā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada jūlijam ciemu okupēja vācu armija.
1972. gadā pie ciema sāka būvēt ziemas sporta veidu olimpiskās sagatavošanas republikānisko centru "Raubiči", kurš tika atklāts 1974. gadā.
1997. gadā — 73 mājsaimniecības, 131 iedzīvotājs. 2010. gadā darbojās pamatskola un veikals.
Daba un ģeogrāfija labot šo sadaļu
Ciemats atrodas pie Usjažas upes, uz kuras izveidota Dubrauskas ūdenskrātuve.
Tūrisms labot šo sadaļu
Tūristi ciemā apmeklē bijušo Raubiču katoļu, vēlāk pareizticīgo baznīcu, kurā pie sporta kompleksa izbūves tika iekārtots tautas daiļamatniecības muzejs. Galvenais apmeklētības virziens tomēr ir pats sporta komplekss.
Ziemas sporta veidu olimpiskās sagatavošanas republikāniskais centrs "Raubiči" labot šo sadaļu
Raubiču ziemas sporta centrs tika izveidots biatlona, tramplīnlēkšanas un slēpošanas vajadzībām, vēlāk tika pievienotas frīstaila trase un ledus laukums hokejam un ātrslidošanai,[2] un ir vienīgais šāds objekts Baltkrievijā. Ziemā tajā notiek treniņi un sacensības, tai skaitā starptautiskas nozīmes, vasarā to izmanto dažādiem treniņiem un ģimeņu atpūtai.
Kompleksu sāka būvēt 1972. gadā biatlona Pasaules kausa aizvadīšanai un atklāja 1974. gadā dažas dienas pirms sacensību sākuma. Lai arī faktiski komplekss tobrīd vēl nebija pabeigts, sacensības norisinājās veiksmīgi, un Raubiči pēc tam vēl daudzkārt uzņēma lielus sporta pasākumus.[3] PSRS laikā šeit bija galvenais valsts biatlona centrs. Sporta un sadzīves infrastruktūra tika papildināta, un Starptautiskā biatlona federācija ir piešķīrusi Raubičiem "A" statusu, kas ļauj uzņemt jebkāda līmeņa biatlona sacensības. Būvējot un pārbūvējot kompleksu, trīs reizes nācās pārcelt Usjažas upes grīvu.[4]
Biatlona stadionā ir 2500—3000 skatītāju vietas, gar slēpošanas trasi var izvietoties 10 000 skatītāju.[5][6] Slēpošanas trase ir 20 km gara un tās augstums mainās 50 m robežās. Tramplīnu izmēri — 20 (K20), 40 (K45) un 60 (K74) metri, taču tie nav pietiekami moderni, tā, tiem trūkst pacēlāju, un sliktā stāvokļa dēļ ap 2011. gadu tramplīnus nācās slēgt rekonstrukcijai, kura 2019. gadā vēl nav notikusi.[7] Vasaras sportošanai paredzēti futbola, volejbola, basketbola un tenisa laukumi, kā arī skrituļslidošanas trase. Kompleksā ir divas viesnīcas un viesu namiņi.[3]
Raubiču sporta komplekss bija attēlots uz Baltkrievijas 5000 rubļu banknotes.
Svarīgākās sacensības Raubičos labot šo sadaļu
| Sacensību līmenis | Sporta veids | Gadi |
|---|---|---|
| Pasaules čempionāts | Biatlons | 1974, 1982, 1990 |
| Pasaules čempionāts | Vasaras biatlons | 1999, 2019[8] |
| Pasaules čempionāts | Galda hokejs | 2019 |
| Pasaules čempionāts | Orientēšanās sports | 2000 |
| Pasaules čempionāts | Radiotelegrāfija | 2003[4] |
| Pasaules čempionāts junioriem | Biatlons | 1974, 1976, 1982, 2015 |
| Eiropas čempionāts | Biatlons | 1998, 2004, 2019 |
| Pasaules kauss | Slēpošana | 1991 |
| Eiropas kausa posmi | Frīstails | 1995, 2006 |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Назвы населеных пунктаў Рэспублікі Беларусь: Мінская вобласць: нарматыўны даведнік / І. А. Гапоненка, І. Л. Капылоў, В. П. Лемцюгова і інш.; пад рэд. В. П. Лемцюговай. — Мн.: Тэхналогія, 2003. — 300. lpp.. ISBN 985-458-054-7. DJVUfails Arhivēts 2020. gada 21. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Новый каток в «Раубичах». В проекте — корты, бассейн и стадион Arhivēts 2019. gada 19. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (2009)
- ↑ 3,0 3,1 «Tūrisma vietne Vetliva.com: The Sports Complex “Raubichi”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 19. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 Республиканский центр олимпийской подготовки по зимним видам спорта «Раубичи» сайт Белорусской Федерации биатлона
- ↑ IBU Guide 2018/19, p. 92f
- ↑ «Спортсооружения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 19. jūnijā.
- ↑ Ski jumping hill archive: Olympic Sports Complex Raubichi:
- ↑ Biatlonmag.cz — Raubiči
Literatūra labot šo sadaļu
- Гарады і вёскі Беларусі: Энцыклапедыя. Т. 8, кн. 3. Мінская вобласць / Рэдкалегія: Т. У. Бялова (дырэктар) і інш. — Мн.: БелЭн, 2012. — 624 с.: іл. ISBN 978-985-11-0636-9.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Raubiču sporta kompleksa vietne Arhivēts 2019. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raubiči.