Rašmora kalns (angļu: Mount Rushmore) ir kalns Melnajos kalnos Dienviddakotā, ASV. Tā dienvidaustrumu pusē ir izkalta monumentāla granīta skulptūra, kurā ir attēloti četri ASV prezidenti, sākot no kreisās puses — Džordžs Vašingtons, Tomass Džefersons, Teodors Rūzvelts un Abrahams Linkolns. Kalns ar skulptūru ir Rašmora kalna nacionālā memoriāla centrālais elements. Memoriālā parka platība ir 5,17 km2, un tas atrodas 1754 m augstumā virs jūras līmeņa.[2]

Rašmora kalna nacionālais memoriāls
Rašmora kalns ar Vašingtona, Džefersona, T. Rūzvelta un Linkolna skulptūrām
Rašmora kalna nacionālais memoriāls (ASV)
Rašmora kalna nacionālais memoriāls
Rašmora kalna nacionālais memoriāls
Atrašanās vieta Peningtonas apgabals, Dienviddakota
Tuvākā pilsēta Keistona, Dienviddakota
Koordinātas 43°52′44″N 103°27′35″W / 43.878889°N 103.459722°W / 43.878889; -103.459722Koordinātas: 43°52′44″N 103°27′35″W / 43.878889°N 103.459722°W / 43.878889; -103.459722
Platība 1278
Authorized 1925. gada 3. marts
Apmeklētāji 2074986 (2020)[1]
Pārvaldes institūcija Nacionālo parku dienests
Mājaslapa

www.nps.gov/moru

Iekļauts 1966. gada 15. oktobris
Aizsardzības nr. 66000718
Karte
Glečera nacionālais parks
Rašmora kalns

Darbs pie skulptūras tika uzsākts 1927. gadā, un to vadīja skulptors Gutzons Borglums, kopumā iesaistot aptuveni 400 strādnieku. Lai izveidotu 18 m augstās galvas, no kalna nokala ap 450 000 tonnu akmens.[3] Pēc G. Borgluma nāves darbu pie skulptūras 1941. gadā pabeidza viņa dēls Linkolns Borglums.

Parks katru gadu piesaista vairāk nekā 2 miljonus apmeklētāju.[4]

Laika gaitā kalnam bijuši dažādi nosaukumi — Kuguāru kalns, Kautuves kalns, Kītonas klintis u. c.[5] Vietējās Lakotas indiāņu ciltis kalnu sauca par Sešiem vectēviem.[5][6]

Rašmora kalns savu oficiālo nosaukumu ieguvis par godu Ņujorkas juristam Čārlzam Rašmoram, kurš 1884. gadā apceļoja Melnos kalnus, lai atrisinātu sūdzības par raktuvēm. Kad jurists vēlējies uzzināt kalna nosaukumu, viņa pavadonis esot teicis, ka kalnam neesot nosaukuma, bet turpmāk to varētu saukt par Rašmora smaili.[3][7]

 
Rašmora kalns 1905. gadā

1920. gados Dienviddakotas vēsturnieks Doens Robinsons nāca klajā ar ideju, ka Melno kalnu Adatu smailē jāizkaļ slavenu cilvēku skulptūra, lai piesaistītu štatam vairāk tūristu. Viņš bija izraudzījies vairākus ar Mežonīgajiem Rietumiem saistītus cilvēkus — virsaiti Sarkano Mākoni, pētniekus Lūisu un Klārku, Bizonu Billu.[8] 1924. gadā D. Robinsons sazinājās ar skulptoru G. Borglumu, kurš ieteica veidot Dž. Vašingtona un A. Linkolna skulptūras. Vēlāk viņš pievienoja arī T. Džefersonu un T. Rūzveltu, lai pilnībā attēlotu ASV un tās demokrātijas veidošanos.[3]

Pēc Adatu smailes apskates skulptors no tās atteicās sliktās granīta kvalitātes dēļ. Rašmora kalnu G. Borglums skulptūrai izvēlējās 1925. gada 13. augustā,[8] tomēr darbu sākšanai trūka finansējuma.

Skulptors 1927. gadā pārliecināja toreizējo ASV prezidentu Kelvinu Kūlidžu, kurš pavadīja vasaras atvaļinājumu Dienviddakotas apkārtnē, piešķirt finansējumu skulptūras veidošanai. Pēc prezidenta pozitīvā lēmuma saņemšanas 60 gadus vecais G. Borglums uzkāpa kalna virsotnē un izurba sešus caurumus, tā simboliski uzsākot darbu pie skulptūras.[8] Lai atdalītu lielus granīta gabalus, skulptors izmantoja netradicionālas metodes — spridzināšanu ar dinamītu un pneimatiskos āmurus. Atdalītie granīta gabali joprojām redzami kaudzēs kalna pakājē.

Darbs pie skulptūras turpinājās 14 gadus, tajos bija iesaistīti apmēram 400 strādnieki. Par spīti smagajiem darba apstākļiem, neviens strādnieks negāja bojā skulptūras veidošanas laikā.[3] Pēc tēlnieka G. Borgluma nāves 1941. gada martā darbu pie skulptūras līdz tās atklāšanai 1941. gada 31. oktobrī turpināja viņa dēls Linkolns Borglums. Sākotnējā iecerē prezidentus bija plānots izkalt no vidukļa no augšu,[3] bet līdz ar ASV iesaistīšanos Otrajā pasaules karā darbu finansējums tika pārtraukts, atstājot skulptūru tās tagadējā izskatā.[9]

Kalna saglabāšana

labot šo sadaļu

Rašmora kalna statuja ir izkalta granītā, kura sastāvā ir pegmatīta kristālu zonas. Šīs zonas ir trauslākas, tāpēc pakļautas lielākam plaisāšanas riskam. 1989. gadā ASV Nacionālo parku dienests un Rašmora kalna biedrība uzsāka padziļinātu skulptūras izpēti, lai identificētu problēmzonas un saprastu, kā darbojas G. Borgluma izmantotais hermētiķis.[10] Šuvju blīvēšanai G. Borglums izmantoja linsēklu eļļas, svina baltuma un granīta putekļu maisījumu, kas laika gaitā bija sažuvis un vairs nepildīja savu uzdevumu. Nacionālo parku dienests to aizstāja ar silikona hermētiķi, ko nomaskēja ar granīta putekļiem.[11]

1998. gadā kalnā tika uzstādīta elektroniskā monitorēšanas sistēma, kas mēra granīta bloku kustības, kā arī gaisa un akmens temperatūru, lai laikus pamanītu draudus skulptūru stabilitātei.[11]

  1. «Park Statistics». National Park Service. Skatīts: 2021. gada 10. marts.
  2. Gunaratne, Shelton A. From village boy to global citizen : the travels of a journalist. Xlibris, 2012. 348. lpp. ISBN 147714238X.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 History com Editors. «Mount Rushmore». HISTORY (angļu). Skatīts: 2019-02-28.
  4. «Park Statistics - Mount Rushmore National Memorial (U.S. National Park Service)». www.nps.gov (angļu). Skatīts: 2019-02-28.
  5. 5,0 5,1 «75 Surprising Facts About Mount Rushmore». TravelSouthDakota.com (angļu). 2016-05-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-13. Skatīts: 2019-02-28.
  6. «Native History: Construction of Mount Rushmore Begins». IndianCountryToday.com (angļu). Skatīts: 2019-02-28.
  7. «Mount Who? How Did This Famous Park Get Its Name? | National Parks Traveler». www.nationalparkstraveler.org. Skatīts: 2019-02-28.
  8. 8,0 8,1 8,2 «Making Mount Rushmore | Mount Rushmore | Oh, Ranger!». www.ohranger.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-04-20. Skatīts: 2019-02-28.
  9. «Memorial History - Mount Rushmore National Memorial (U.S. National Park Service)». www.nps.gov (angļu). Skatīts: 2019-02-28.
  10. «Mount Rushmore National Memorial | In Depth». CyArk. Skatīts: 2019-02-28.
  11. 11,0 11,1 «Preservation - Mount Rushmore National Memorial (U.S. National Park Service)». www.nps.gov (angļu). Skatīts: 2019-02-28.

Ārējās saites

labot šo sadaļu