Dželāledīns Muhameds Balhī (persiešu: جلال‌الدین محمد بلخى, izrunā: [dʒælɒːlæddiːn mohæmmæde bælxiː]; dzimis 1207. gada 30. septembrī; miris 1273. gada 17. decembrī), pazīstams arī kā Rūmī, bija 13. gadsimta persiešu musulmaņu dzejnieks, jurists, teologs un sūfistu mistiķis.[1] Lielāko dzīves daļu aizvadījis Rumas sultanātā. Savus darbus rakstījis jaunpersiešu valodā. Viņa darbu tulkojumi ir populāri daudzās valstīs un viņa dzeja ir ietekmējusi persiešu, urdu, pandžabu un citu valodu literatūru.

Rūmī
Rūmī
Personīgā informācija
Dzimis 1207. gada 30. septembrī
Balha (tagad Karogs: Afganistāna Afganistāna) vai Vahša (tagad Karogs: Tadžikistāna Tadžikistāna), Horezmšahu impērija
Miris 1273. gada 17. decembrī (66 gadi)
Konja, Rumas sultanāts (tagad Karogs: Turcija Turcija)
Tautība Persietis
Literārā darbība
Valoda Jaunpersiešu
Žanri Dzeja

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Islamica Magazine: Mewlana Rumi and Islamic Spirituality». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-14. Skatīts: 2007-11-10.

Ārējās saites labot šo sadaļu