Rūmī
Dželāledīns Muhameds Balhī (persiešu: جلالالدین محمد بلخى, izrunā: [dʒælɒːlæddiːn mohæmmæde bælxiː]; dzimis 1207. gada 30. septembrī; miris 1273. gada 17. decembrī), pazīstams arī kā Rūmī, bija 13. gadsimta persiešu musulmaņu dzejnieks, jurists, teologs un sūfistu mistiķis.[1] Lielāko dzīves daļu aizvadījis Rumas sultanātā. Savus darbus rakstījis jaunpersiešu valodā. Viņa darbu tulkojumi ir populāri daudzās valstīs un viņa dzeja ir ietekmējusi persiešu, urdu, pandžabu un citu valodu literatūru.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
AtsaucesLabot
- ↑ «Islamica Magazine: Mewlana Rumi and Islamic Spirituality». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-14. Skatīts: 2007-11-10.
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |