Rūdolfs Austriņš

Rūdolfs Austriņš (1891—1937) bija latviešu izcelsmes padomju valsts un drošības iestāžu darbinieks.

Rūdolfs Austriņš Personīgā informācija Dzimis 1891. gada 25. augustā Valmiera, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1937. gada 15. novembrī (46 gadi) Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Latvija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe vecākais valsts drošības majors Dienesta laiks 1918—1937 Valsts KSFPR PSRS Struktūra Sarkanā armija čeka—GPU—OGPU—NKVD Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš

Dzīvesgājums

Piedzima 1891. gadā Valmierā. Apguva burtliča amatu.

1907. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā. "Par pretvalstisku marksistisku darbību" vairākkārt arestēts: 1912. gada augustā — atbrīvots tā paša gada novembrī, 1914. gada jūnijā uz 7 dienām, 1915. gada jūlijā, kad viņam piespriests 3 gadu ieslodzījums. Amnestēts 1917. gada 19. martā, pēc Februāra revolūcijas. KSDS(b)P biedrs kopš 1917. gada oktobra. Tā paša gada jūnijā kļuva par Valmieras pilsētas galvu, decembrī — par Valmieras Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju.

1918. gada februārī, vācu karaspēkam ieņemot Vidzemi, R. Austriņš devās uz Petrogradu, pēc tam nokļuva Penzā, kur sāka strādāt Ārkārtas komisijā (čekā): Penzas guberņas čekas kolēģijas loceklis 1918. gada aprīlī—maijā, guberņas čekas priekšsēdētājs maijā—jūnijā, guberņas čekas komisārs jūnijā—augustā, atkal guberņas čekas priekšsēdētājs no 1918. gada augustā līdz 1921. gada oktobrim.

1918. gada aprīlī—augustā bija guberņas Sociālās nodrošināšanas komisārs, 1920. un 1921. gadā — guberņas Revolucionārā tribunāla priekšsēdētājs.

1921. gada oktobrī—novembrī strādāja Viskrievijas čekas Slepenajā nodaļā, novembrī—decembrī bija šīs nodaļas 3. apakšnodaļas pilnvarotā palīgs. No 1921. gada decembra līdz 1922. gada jūnijam bija šīs nodaļas 9. apakšnodaļas priekšnieks, tad līdz decembrim — 2. apakšnodaļas priekšnieks (1922. gada februārī čeka pārveidota par Valsts Politpārvaldi).

No 1923. gada janvāra līdz 1925. gada novembrim — Politpārvaldes Saratovas guberņas nodaļas priekšnieks (1923. gada oktobrī Politpārvalde pārveidota par Apvienoto valsts politpārvaldi). Politpārvaldes Slepenās nodaļas 3. apakšnodaļas priekšnieks no 1925. gada decembra līdz 1929. gada martam.

1929. gada martā iecelts par Politpārvaldes pilnvaroto pārstāvi Ziemeļu novadā. 1934. gada jūlijā Politpārvalde iekļauta Iekšlietu Tautas komisariātā (IeTK), R. Austriņš kļuva par IeTK Ziemeļu novada pārvaldes priekšnieku. Kopš 1937. gada marta — IeTK Kirovas apgabala pārvaldes priekšnieks.

1937. gada 22. jūlijā arestēts. 15. novembrī IeTK komisija un PSRS prokurors īpašā kārtībā piesprieda R. Austriņam nāvessodu "par pretrevolucionāru sazvērestību". Nāvessods izpildīts tajā pašā dienā. Apglabāts Maskavas Donas kapos, kopējā kapavietā. 1956. gada 19. septembrī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija R. Austriņu reabilitēja.

Piemiņa

Penzā ir 1967. gadā Austriņa vārdā nosaukta iela. Šajā ielā atrodas Austriņa piemineklis, piemiņas plāksne un piemiņas zīme.