Rūdolfs Šulcs
Rūdolfs Šulcs (Rudolf Schulz; 1807-1866) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists, laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1849–1866) un Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) vadītājs (1854-1864). Izdeva "Pasaules stāstu grāmatu" (1860) ar ģeogrāfiskajam kartēm latviešu valodā.
| ||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Birzgalē 1807. gada 5. augustā Lindes-Birzgales draudzes mācītāja Libegota Oto Konrāda Šulca (1772-1840) ģimenē. Viņa tēvs aktīvi publicējas laikrakstos "Latviska Gada Grāmata", "Latviešu Avīzes", "Latviešu ļaužu draugs". Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1823–1826).
Pēc teoloģijas studijām Rūdolfs Šulcs strādāja par pilsētas latviešu draudzes mācītāju Jelgavā. Pēc Jelgavas Sv. Annas latviešu draudzes mācītāja Vilhelma Kristiāna Pantēnija nāves 1849. gada viņš stājās "Latvijas Avīžu" vadībā. Viņa laikā avīzes pasūtītāju skaits pacēlās no 200 līdz 4000, kas pa daļai izskaidrojams ar interesi par Krimas karu. Viņš tulkoja un sastādīja daudz grāmatu, 1854. gadā viņu ievēlēja "Latviešu literārās biedrības" vadītāju. Kad jaunlatvieši saka izdot "Pēterburgas Avīzes", Šulcs vērsās pret latviešu nacionālās pašapziņas centieniem un tautskolu izveidi.[1]
Miris Jelgavā 1866. gada 24. februārī.
Atsauces labot šo sadaļu