Rīgas Tautas nams
Rīgas Tautas nams (pabeigts 1931. gadā), arī Arodbiedrību nams, atrodas Bruņinieku ielā 29/31. Tajā ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības galvenais birojs, vairākas arodbiedrības un organizācijas, kā arī veikali pirmajā stāvā.
Pirmssākumi
labot šo sadaļuĒku cēla 1925. gadā dibinātā Latvijas Tautas namu biedrība (LTNB), kuru veidoja Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un citas sociāldemokrātiskas organizācijas. Mērķis bija nodrošināt dažādām strādnieku organizācijām telpas, kā arī izklaides vietas.[1]
Tautas nama pamatakmens likšanā piedalījās sociāldemokrātu līderis Rainis. Sākotnēji iecerēts, ka nams būs vairāku korpusu komplekss kurā būs arī teātra zāle un baseins. Celtniecības darbus vadīja arhitekts Karre. 1929. gada 12. decembrī tika svinēti spāru svētki.[2]
Nama pirmais korpuss izmaksāja 1 miljonu latu, bet pārējās plānotās kārtas tā arī nekad netika uzceltas. Pirmā korpusa atklāšana notika 1931. gada 13. septembrī. Pasākuma sākumā tika dziedāta Internacionāle, ar runu uzstājās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš (LSDSP); dziedot Marseljēzu, tornī uzvilka sarkano karogu ar LTNB emblēmu.[3]
Namā atradās LSDSP centrālkomiteja un Rīgas komiteja, LSDSP laikraksta Sociāldemokrāts redakcija, sporta organizācija Strādnieku sports un sargs, LSDSP jaunatnes spārns Darba jaunatne un sociāldemokrātiskā arodbiedrību apvienība Latvijas Arodbiedrību centrālbirojs. Pirmajā stāvā atradās iecienīta ēdnīca un kafejnīca. Ēkā bija izvietota plaša bibliotēka.[4][5]
Ulmaņa diktatūra
labot šo sadaļu1934. gada 15. maijā Ulmaņa valsts apvērsuma laikā plkst. 1 naktī ēku ieņēma policija un aizsargi, bet pēc tam tā tika nodota aizsargu organizācijas īpašumā. Ēkā sarkanais karogs tika nomainīts pret nacionālo karogu. Ulmaņa režīms izplatīja informāciju, ka namā esot atrasti sociāldemokrātiem piederoši ieroči. Līdz 1940. gadam bija pazīstams kā Aizsargu nams. Vēl 1940. gada vidū šeit atradās arī Rīgas 1. bibliotēka.[3][6]
Nacistiskās Vācijas un padomju okupācija
labot šo sadaļuPēc Latvijas okupācijas 1940. gadā namā iekārtojās Arodbiedrību Centrālā padome, vēlāk Latvijas Republikāniskā arodbiedrību padome, un ēka kļuva pazīstama kā Arodbiedrību nams. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā šeit atradās Rīgas Darba pārvalde,[7] bet pēc tam atgriezās padomju institūcijas. Līdz 70. gadiem tur bija arī arodbiedrību sporta biedrības "Daugava" centrālā padome.[5]
Pēc neatkarības atjaunošanas
labot šo sadaļuPēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēkā atradusies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairākas arodbiedrības. Tajā ir bijis atjaunotās LSDSP Rīgas birojs, Latvijas Pensionāru federācija, biedrība Progresīvie un citas organizācijas.[5] Pirmajā stāvā atrodas vairāki veikali.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Sarkanais karogs Tautas nama tornī». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Wakar tautas nama pirmam korpusam noswineja "spahru swehtkus"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 6. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Pārcels pilsētas 1. bibliotēku». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Rīgas Tautas nams». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 6. oktobrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 LNB: Rīga. Arodbiedrību centrālās padomes nams
- ↑ «Pēdējā Brīdī, "Uz tautas nama uzraksts «Aizsargu nams»"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2020. gada 4. maijā.
- ↑ «Darba pārvaldes acinājums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 6. oktobrī.