Rīgas Mežaparka baznīca

baznīca Rīgā

Rīgas Mežaparka Evaņģēliski luteriskā baznīca[P 1] ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ezermalas ielā 28, Rīgā, Latvijā. Baznīcā darbojas Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze. Mūsdienās vienīgā baznīca Mežaparkā un mazākā baznīca Rīgā ar 80 sēdvietām.[2]

Mežaparka baznīca
Rīgas Mežaparka baznīca pēc 1930. gada.jpg
Rīgas Mežaparka baznīca pēc pārbūves 20. gadsimta 30. gados
Mežaparka baznīca (Rīga)
Mežaparka baznīca
Mežaparka baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Ezermalas iela 28, Rīga, Latvija
Koordinātas 57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°E / 57.0023778; 24.1731861Koordinātas: 57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°E / 57.0023778; 24.1731861
Piederība konfesijai Luterisms
Arhitektūras apraksts
Arhitekts Eduards Kupfers
Celtniecības beigas 1919
Oficiālais nosaukums: Kulta celtne
Aizsardzības numurs 8143
Vērtības grupa Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

VēstureLabot

Sākotnēji baznīcas ēka tikusi celta kā Mežaparka elektrostacija (1904),[2] bet pēc Mežaparka pievienošanas Rīgas pilsētas elektrības tīklam[2] te atradusies zirgu noliktava. Bijusi Grāvju muižas saimniecības ēka.[1]

1911. gadā zemes gabalu iegādājušā uzņēmuma "Būvbiedrība" vadītājs ierosināja ēkas pārbūvēšanu par kapelu.[2] Iespējams, kapelas projekta autors ir Eduards Kupfers.[1] 1919. gada 31. janvārī kapela tika iesvētīta. Tika nosaukta par Gustava Ādolfa kapelu, presē tikusi saukta arī par Waldkapelle.[1] 20. gadsimta 20. gados notika baznīcas pārbūve, pēc kuras sēdvietu skaits tajā sasniedza 80. Šādā izskatā saglabājusies līdz mūsdienām.[1] Taisnstūrveida plāna ķieģeļmūra vienjoma celtne.[1]

Sākotnēji dievkalpojumi notikuši vācu valodā, jo lielākais vairākums Mežaparkā dzīvojušo bija vācieši.[2] 20. gadsimta 30. gados tika sākti dievkalpojumi latviešu valodā (vienu—divas reizes mēnesī).[2] Dažus gadus pirms Otrā pasaules kara tika nolemts latviešu draudzei būvēt atsevišķu baznīcu, bet šo ieceri iztraucēja karš.[2] 1970. gadā noticis ugunsgrēks.[2]

Latviešu draudzes mācītājiLabot

  • Edgars Rumba (1937-1940)
  • Edmunds Šmits un Leons Čuibe
  • Leons Taivāns (1946-1965)
  • Romāns Auseklis Vanags (1965-1969)
  • Roberts Emīls Feldmanis (1969-1999)
  • Rolands Eimanis (no 1998)
  • Ilmārs Rubenis (no 2004)[4]

Piezīmes un atsaucesLabot

PiezīmesLabot

  1. Sastopamie nosaukumi: Gustava Ādolfa kapela,[1] Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca,[2] Mežaparka Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca[3]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 236.—243. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 «Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca». Citariga.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
  3. «Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīca». Vietas.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
  4. Mežaparka draudzes mācītāji

Ārējās saitesLabot