Rīgas Mežaparka baznīca

Mežaparka baznīca
Mežaparka baznīca
	Rīgas Mežaparka baznīca pēc pārbūves 20. gadsimta 30. gados
	Mežaparka baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Roberta Feldmaņa iela 1, Rīga, Latvija
Koordinātas	57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°EKoordinātas: 57°0′8.56″N 24°10′23.47″E / 57.0023778°N 24.1731861°E
Piederība konfesijai	Luterisms
Arhitektūras apraksts
Arhitekts	Eduards Kupfers
Celtniecības beigas	1919
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Kulta celtne
Aizsardzības numurs	8143
Vērtības grupa	Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris

Rīgas Mežaparka Evaņģēliski luteriskā baznīca^{[P 1]} ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Roberta Feldmaņa ielā 1, Rīgā, Latvijā. Baznīcā darbojas Mežaparka evaņģēliski luteriskā draudze. Mūsdienās vienīgā baznīca Mežaparkā un mazākā baznīca Rīgā ar 80 sēdvietām.^[2]

Vēsture labot šo sadaļu

Sākotnēji baznīcas ēka tikusi celta kā Mežaparka elektrostacija (1904),^[2] bet pēc Mežaparka pievienošanas Rīgas pilsētas elektrības tīklam^[2] te atradusies zirgu noliktava. Bijusi Grāvju muižas saimniecības ēka.^[1]

1911. gadā zemes gabalu iegādājušā uzņēmuma "Būvbiedrība" vadītājs ierosināja ēkas pārbūvēšanu par kapelu.^[2] Iespējams, kapelas projekta autors ir Eduards Kupfers.^[1] 1919. gada 31. janvārī kapela tika iesvētīta. Tika nosaukta par Gustava Ādolfa kapelu, presē tikusi saukta arī par Waldkapelle.^[1] 20. gadsimta 20. gados notika baznīcas pārbūve, pēc kuras sēdvietu skaits tajā sasniedza 80. Šādā izskatā saglabājusies līdz mūsdienām.^[1] Taisnstūrveida plāna ķieģeļmūra vienjoma celtne.^[1]

Sākotnēji dievkalpojumi notikuši vācu valodā, jo lielākais vairākums Mežaparkā dzīvojušo bija vācieši.^[2] 20. gadsimta 30. gados tika sākti dievkalpojumi latviešu valodā (vienu—divas reizes mēnesī).^[2] Dažus gadus pirms Otrā pasaules kara tika nolemts latviešu draudzei būvēt atsevišķu baznīcu, bet šo ieceri iztraucēja karš.^[2] 1970. gadā noticis ugunsgrēks.^[2]

Latviešu draudzes mācītāji labot šo sadaļu

Edgars Rumba (1937-1940)
Edmunds Šmits un Leons Čuibe
Leons Taivāns (1946-1965)
Romāns Auseklis Vanags (1965-1969)
Roberts Emīls Feldmanis (1969-1999)
Rolands Eimanis (no 1998)
Ilmārs Rubenis (no 2004)^[4]

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

Piezīmes labot šo sadaļu

↑ Sastopamie nosaukumi: Gustava Ādolfa kapela,^[1] Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca,^[2] Mežaparka Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca^[3]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 236.—243. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 ^2,6 ^2,7 ^2,8 «Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca». Citariga.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
↑ «Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīca». Vietas.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.
↑ Mežaparka draudzes mācītāji

Ārējās saites labot šo sadaļu

"Cita Rīga"

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[4] Sastopamie nosaukumi: Gustava Ādolfa kapela,^[1] Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca,^[2] Mežaparka Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca^[3]

[dievnami-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 236.—243. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.

[citariga-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 ^2,6 ^2,7 ^2,8 «Gustava Ādolfa Evaņģēliski luteriskā baznīca». Citariga.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.

[3] «Rīgas Mežaparka Gustava Ādolfa luterāņu baznīca». Vietas.lv. Skatīts: 2015. gada 4. martā.

[5] Mežaparka draudzes mācītāji

[P 1]

[2]

[1]

[4]

[3]