Rīfa republika

Rīfa republika bija starptautiski neatzīta valsts mūsdienu Marokas ziemeļos, kas pastāvēja no 1921. līdz 1926. gadam.

Rīfa republikas karogs

Jau 1912. gadā spāņu rokās nonāca daļa no mūsdienu Marokas teritorijas, tajā skaitā Rīfa kalni, kuros mita berberu ciltis. Spāņu koloniālā vara pilnībā kontrolēja tikai daļu no tai piederošās teritorijas. 1921. gadā spāņu spēki ienāca Rīfa kalnu teritorijā, tomēr tika sakauti un bija spiesti atkāpties. Pēc spāņu sakaušanas nemiernieku līderis Muhamads Abdalkerīms 1912. gada 18. septembrī no Rīfa kalnu ciltīm izveidoja militārpolitisku apvienību — konfederāciju, pasludinot neatkarību no Spānijas impērijas un Marokas sultāna.

Valsts likumdošanas un izpildvara Rīfa republikā atradās Nacionālās padomes rokās. Tās priekšgalā bija emīrs — M. Abdalkerīms, kurš vienlaikus pildīja kara ministra pienākumus. Valdība sastāvēja no pieciem ministriem. Vietējā pārvalde bija sadalīta starp ciltīm, kuru priekšgalā bija vadonis — kāids un kopienas padome — džamaa. Vienlaikus kāidi bija pakļauti valsts iekšlietu ministram un cilšu lietu padomei. Pilsoņi maksāja valstij galvasnaudu un ienākumu nodokli (5% no ienākumiem naudā vai naturālā veidā). Līdzekļi primāri tika tērēti militārajām vajadzībām.

Līdz ar Rīfa republikas izveidi aizsākās Rīfa karš, kura laikā spāņu karaspēks pakāpeniski atguva kontroli pār zaudētajām teritorijām. 1924. gadā karam pievienojās arī franču koloniālie spēki. Iesaistot pret nemierniekiem vairākus simtus tūkstošus karavīru, 1926. gadā tika uzsākts uzbrukums, kura rezultātā nemiernieku karaspēks tika sakauts. Emīrs M. Abdalkerīms 1926. gada 26. maijā padevās gūstā, savukārt 1926. gada 27. maijā beidza pastāvēt Rīfa republika.