Galvasnauda

nodokļu veids

Galvasnauda, galvas nodoklis (angļu: poll tax) jeb kapitācija (no latīņu: caput — 'galva') ir nodoklis, ar kuru parasti apliek ikvienu pieaugušu cilvēku, kam pēc tam ir jāmaksā fiksēta summa valsts kasē neatkarīgi no nodarbošanās vai ienākumu līmeņa.[1][2] Vēsturiski atsevišķās sabiedrībās galvas nodoklis bija arī obligāts maksājums, lai indivīdam būtu tiesības balsot.[1]

Nodokļos iekasēto līdzekļu nodošana kungam (viduslaiku attēlojums Francijā ap 1490. gadu)

Lielākā atšķirība starp galvas nodokli un citiem nodokļu veidiem ir tāda, ka ar to parasti apliek pašu indivīdu jeb "galvu", nevis viņa ienākumus vai īpašumu, līdz ar to tas ir obligāts maksājums, kas jāveic ikvienam neatkarīgi no viņa ienākumu vai īpašuma apmēra.[3]

Galvas nodoklis kalpoja par vienu no svarīgākajiem ienākumu veidiem līdz pat 19. gadsimtam. Mūsdienās galvas nodoklis kā tāds vairs nepastāv. No ekonomiskā viedokļa tas tiek definēts kā salīdzinoši regresīvs nodoklis, kas vēsturiski ir izsaucis lielu nepatiku un vairākas sacelšanās.

VēstureLabot

Senie laikiLabot

Galvas nodoklis bija viens no obligātajiem maksājumiem Senajā Romā, ar ko galvenokārt tika aplikti tās provincēs dzīvojošie pavalstnieki.[4]

KrievijaLabot

Galvasnauda bija galvenais tiešais nodoklis Krievijā 18.19. gadsimtā. Ar galvasnaudu tika aplikti visi nodokļu maksātāji vīrieši. Kopējo nodokļa lielumu noteica karaspēka uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi. Krievijas Eiropas daļā galvasnaudu atcēla 1889. gadā, Sibīrijā1899. gadā.[5]

18. gadsimta otrajā pusē Vidzemē sākās galvasnaudas nemieri, kas bija saistīti ar naturālo nodokļu (staciņa) aizstāšanu ar galvasnaudu.

Austrālija un JaunzēlandeLabot

Galvas nodoklis pastāvēja Austrālijā un Jaunzēlandē, kad 19. gadsimtā to pakāpeniski ieviesa visas tā laika britu kolonijas, kas pastāvēja šajā reģionā, lai tādejādi ierobežotu ķīniešu imigrantu plūsmu šo zemju teritorijās.[6]

Austrālijā galvasnaudu 1855. gadā kā pirmā no britu kolonijām ieviesa Viktorija, lai tādejādi sadārdzinātu dzīvi tiem ķīniešu ieceļotājiem, kas bija nolēmuši nodarboties ar zelta meklēšanu tās teritorijā, kurai 1861. gadā sekoja Jaundienvidvelsa un 1877. gadā Kvīnslenda, līdz 1887. gadam visas Austrālijas kolonijas bija ieviesušas galvas nodokli ķīniešu izcelsmes ieceļotājiem.[6] 1881. gadā līdzīgu lēmumu pieņēma arī Jaunzēlande, kas sevī ietvēra 10 mārciņu ieceļošanas nodevu ikvienam ķīniešu indivīdam neatkarīgi no viņa esošās dzīves vai izcelsmes vietas.[6]

Pēdējais galvas nodoklis Austrālijas teritorijā tika atcelts 1903. gadā, iekams Jaunzēlandē — 1944. gadā.[6]

Skaīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Poll tax». dictionary.cambridge.org. Cambridge Dictionary. Skatīts: 2019. gada 11. februāris.
  2. «Poll tax». dictionary.com. Dictionary.com. Skatīts: 2019. gada 11. februāris.
  3. «Poll tax». encyclopedia.com. Skatīts: 2019. gada 11. februāris.
  4. Sven Günther. «Politics of Taxation in the Roman Empire». austaxpolicy.com, 2019. gada 28. februāris. Skatīts: 2021. gada 20. februāris.
  5. Latvijas padomju enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 474. lpp.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 George Hawkins. «Poll tax apology marks a new beginning 6/8». beehive.govt.nz. Government of New Zealand, 2001. gada 13. februāris. Skatīts: 2021. gada 20. februāris.

Ārējās saitesLabot