Qt (ietvars)
Qt ir vairākplatformu programmatūras ietvars, ar kura palīdzību veido grafiskās lietotāja saskarnes lietojumprogrammatūru, kā arī programmas bez grafikas, piemēram, komandrindas rīkus un serveru konsoles. Ar Qt rakstītās programmas var izpildīt vairumā mūsdienu operētājsistēmu, programmas pirmkodu vienkārši kompilējot katrai operētājsistēmai, bez pirmkoda izmaiņām.
The Qt designer used for GUI designing | |
Izstrādātājs | The Qt Company, Qt Project |
Sākotnējā versija | 1992. gads |
Stabilā versija | 5.0.1[1] / 2013-01-31 |
Izstrādes versija | 5.0 RC2[2] / 2012-12-13 |
Izstrādes statuss | aktīvs |
Progr. valoda | C++ |
Operētājsistēma | Embedded Linux, OS X, Microsoft Windows, Linux, X11, Wayland, Windows CE, Symbian, MeeGo, Haiku |
Platforma | vairākplatformu |
Veids | programmatūras ietvars |
Licence |
GNU Lesser General Public License v2.1 (Qt atvērtā koda versija)[3] Qt Commercial License (Qt komercversija)[4] |
Repozitorijs | |
Tīmekļa vietne |
qt |
Tiek izmantota standarta C++ programmēšanas valodu, bet tiek pielietots arī īpašs koda ģenerators kopā ar dažādiem makrosiem. Qt ir adaptēts arī citām programmēšanas valodām.
Qt attīsta Somijas uzņēmums The Qt Company, kuram pieder Qt tehnoloģijas un prečzīme, bet Qt Project ir atvērts sabiedrībai.
Qt pieejams ar sekojošām autortiesību licencēm:
Vēsture
labot šo sadaļu1991. gadā norvēģi Eirik Chambe-Eng un Haavard Nord sāka izstrādāt grafisko ietvaru. Nosaukums Qt veidots no burtiem Q, kas Emacs fontā izskatījās pievilcīgs, un t (līdzīgi kā Xt bibliotēka X Window sistēmā).[6] 1994. gadā viņi dibināja uzņēmumu Quasar Technologies, lai sāktu biznesu ar Qt. Vēlāk uzņēmuma nosaukums mainīts uz Trolltech.
Qt ietvars publiski pieejams kļuva 1995. gadā. Sākotnēji bija divas versijas: Qt/X11 (Unix sistēmai) un Qt/Windows (Windows). 2001. gada beigās izlaista versija Qt 3.0, kurā bija Mac OS X atbalsts.
2005. gadā izlaista versija Qt 4.0.
2008. gadā Somijas uzņēmums Nokia iegādājās Trolltech.[7][8] Nokia uzņēmumu pārdēvēja par Qt Software, bet pēc gada par Qt Development Frameworks. Qt ietvaru Nokia izmantoja tās viedtālruņu platformā S60, kas bāzēta uz Symbian operētājsistēmas.
2011. gada martā Qt komerciālās licencēšanas biznesu Nokia pārdeva Somijas uzņēmumam Digia.[9] 2012. gada septembrī viss Qt bizness nodots Digia. 2014. gadā Digia Qt platformas attīstīšanu un pārvaldīšanu atdalīja atsevišķā uzņēmumā The Qt Company.
2012. gada decembrī izlaista versija Qt 5.0.
Pielietojums
labot šo sadaļuQt izmanto (nepilnīgs uzskaitījums):
- KDE Software Compilation — darbvirsmas vide, kuru izstrādājis KDE;
- MeeGo — uz Linux bāzēta operētājsistēma mobilajām ierīcēm;
- Razor-qt — viegla darbvirsmas vide;
- Symbian — operētājsistēma mobilajām ierīcēm.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Qt 5.0.1 Released». 2013. gada 31. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. februārī. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
- ↑ «Qt 5.0 RC 2 released». 2012. gada 13. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. decembris.
- ↑ 3,0 3,1 «Qt GNU LGPL v. 2.1 Version». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. maijā. Skatīts: 2013. gada 12. martā.
- ↑ 4,0 4,1 «Qt Commercial version under the Qt Commercial License». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. maijā. Skatīts: 2013. gada 12. martā.
- ↑ «Qt GNU GPL v. 3.0 Version». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. maijā. Skatīts: 2013. gada 12. martā.
- ↑ «A Brief History of Qt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 20. decembris.
- ↑ «Nokia to acquire Trolltech to accelerate software strategy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. maijā. Skatīts: 2013. gada 12. martā.
- ↑ «Nokia completes Trolltech acquisition». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 12. martā.
- ↑ Nokia to Sell Qt Business
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Qt |
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Qt Blog
- Qt Developer Network
- Qt-Apps.org Brīvās Qt lietojumprogrammas
- Qt-Prop.org Komerciālās Qt lietojumprogrammas