Pueblu kultūra

Pueblu kultūra ir Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju kultūra, kas izplatīta ASV dienvidaustrumos, galvenokārt tagadējos Arizonas un Ņūmeksikas štatos starp Riograndes un Kolorādo upēm. "Pueblu tautas", "pueblu ciltis" (no spāņu pueblo - "pilsēta", "ciemats", "tauta", kas attīstījies no latīņu populus - "cilvēki", "tauta") ir vienots nosaukums dažādās valodās runājošām tautām, kurām raksturīgas kopīgas kultūras un dzīvesveida iezīmes. Kad spāņu konkistadori 16.gs. pirmo reizi sastapās ar šī reģiona iedzīvotājiem, tie dzīvoja īpašās 5-6 stāvu dzīvokļveida ēkās pueblās. Mūsdienās joprojām 21 pueblā vai to apkārtnē dzīvo ap 35000 indiāņu, un lielai daļai to iedzīvotāju par galveno saziņas valodu saglabājas attiecīgās pueblas indiāņu valoda.

Taosas pueblas indiānis Aļņa Pēda, autors amerikāņu gleznotājs Irvings Kouss (E. Irving Couse), 1909.g.

Valodas un etniskais sastāvs

Pueblu valodas ir dažādas un pieder vairākām atšķirīgām valodu saimēm:

• Hopi valoda pieder jūtu-acteku valodu saimei;
• Zunu valoda ir izolēta valoda;
• Keresanu (keresu) valoda (izolēta valoda) ir dialektu kontinuums (jeb nepārtrauktība), kas ietver Akomas, Lagunas, Santaanas, Zias, Kočiti, Santodomingo, Sanfelipes pueblas;
• Kaiovu-tanoanu valodu saimei pieder trīs valodu atzari, kas iekļauj 6 valodas:
  • tovu valoda (Jemezas puebla),
  • tevu valoda (Sanjuanas, Sanildefonso, Santaklāras, Tesukues, Nambes, Pojoakues un Hano pueblas),
  • tivas valodas - Taosas, Pikuri pueblas un dienvidu tivu (Sandijas, Isletas pueblas).

Kultūra

Pamatnodarbošanās bija zemkopība, audzēja kukurūzu, pupas, ķirbjus, saulgriezes, piparus. Tā kā Ņūmeksikas reģionā nav bagātīgi ūdens krājumi, pueblu indiāņi bija spiesti iemācīties zemkopībā izmantot minimālu ūdens daudzumu. Svarīga nozīme bija medniecībai un zvejniecībai.

Kačinas zīmētājs, autors Irvings Kouss.

Amatniecībā svarīgākās nozares bija aušana uz vertikālām austuvēm, bezripas keramika, vara apstrāde un sudraba rotu izgatavošana (pārņemta no spāņiem).

Pueblu tautas izmantoja ar spalvām, pērlītēm un zvērādu rotātas lūgšanas nūjas. Caur tām vērsās pie Radītāja un glabāja garu dotu garantiju, ka vienmēr tiks atrasts zemkopībai nepieciešamais ūdens; šādas nūjas izmantoja arī citas indiāņu tautas.

Reliģija

Tradicionālie reliģiskie kulti bija dabas spēku, saules, amatniecības kulti, totēmisms, kačinas kults. Kačinas ir ar maskām rotāti dejotāji, kas simbolizē garu pasauli.

Mūsdienās pueblu indiāņi skaitās piederīgi kādai no kristīgās pasaules reliģijām, tomēr liela daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus. Pagātnē viņi izrādīja sīvu pretestību kolonizatoru centieniem uzspiest kristietību. Tā, Popē vadītās sacelšanās laikā 1680.g. augustā no 33 franciskāņu misionāriem pueblu indiāņi nogalināja 21, bet galvenais sacelšanās iemesls bija spāņu mēģinājumi izskaust viņu reliģiju, aizliegt tradicionālās dejas un reliģiskos kultos izmantotās kačinas lelles.

1700.g. beigās hopi nopostīja ciltsbrāļu apdzīvoto Avatovi pueblu, jo tās iedzīvotāji bija pieņēmuši kristietību. Uzbrucēji nogalināja visus vīriešus, bet sievietes un bērnus nometināja citās apmetnēs.

Anasazu (seno pueblu iedzīvotāju), mogolonu un hohokamu kultūru izplatība.

Vēsture

Pirmskoloniālā ēra

Tiek uzskatīts, ka pueblu indiāņi ir seno pueblu iedzīvotāju un mogolonu kultūru pēcteči. Šīs ir divas no trim galvenajām, pirmskolonizācijas laikā šajā reģionā dominējošajām kultūrām:

• Seno pueblu iedzīvotāju (Ancient Pueblo Peoples) (jeb anasazu) kultūra, kā tiek lēsts, radās ap 15.gs. p.m.ē., agro grozpinēju ērai ΙΙ (Early Basketmaker ΙΙ Era) nomainot arhaiski agro grozpinēju ēru (Archaic-Early Basketmaker Era). Kultūras "zelta laikmets" bija no 900.-1300.gadam. Aptuveni pēc 1150.g. Ziemeļamerikā norisinājās nopietnas klimatiskas pārmaiņas, zināmas kā lielais sausums. Tas turpinājās ap 300 gadu, un daļa seno pueblu iedzīvotāju migrēja uz dienvidrietumiem, kur bija labvēlīgāki laika apstākļi zemkopībai. No šo seno pueblu iedzīvotāju pēctečiem izveidojās mūsdienu pueblu tautas Arizonā un Ņūmeksikā.
• Mogolonu kultūra aizņēma ASV dienvidrietumus un Meksikas ziemeļus no aptuveni m.ē. 150. līdz 1450. vai 1450.g. Arheoloģiskie dati liecina, ka mogolonu mūsdienu pēcteči ir rietumu pueblu tautas hopi un zuni
• Hohokamu kultūra no m.ē. 1.- 15.gs. pastāvēja ASV dienvidrietumos (Sonoras tuksnesis), daļēji iekļaujot pierobežas teritoriju mūsdienu Meksikā. Tās pēcteči ir oodhamu (O'odham) indiāņi, pazīstami arī kā pimi un papagi, kuru valoda pieder jūtu-acteku valodu saimei.

Koloniālais laikmets

1539.g. notika mūka Marko de Nizas vadītās spāņu ekspedīcijas sastapšanās ar zuni indiāņiem. Tas bija spāņu pirmais kontakts ar pueblu iedzīvotājiem. Zuni mūka sūtni, melnādaino Estevaniko apsūdzēja spiegošanā un nogalināja, bet viņa indiāņu kalpotājus piespieda bēgt.

1540.-42.g. caur pueblo zemēm izgāja Francisko Koronādo vadītā ekspedīcija. Kauju rezultātā pueblu tautas cieta lielus dzīvā spēka zaudējumus, bet spāņu prasības apgādāt ekspedīciju ar pārtiku un apģērbu bija smags slogs viņu trauslajai ekonomikai.

1582.-83.g. pētnieka Antonio de Espejo vadītās ekspedīcijas mērķis bija izveidot spāņu koloniju pueblu indiāņu teritorijā. To 16.gs. beigās un 17.gs. sākumā paveica Huans de Onate, pirmais Ņūmeksikas gubernators.

Spāņu likumi valdīja 80 gadus. 1680.g. 10. augustā uzliesmoja plaša pueblu sacelšanās. Zintnieka Popē vadībā pueblu indiāņi ķērās pie ieročiem un nogalināja ap 400 spāņu, bet pārējos 2000 jau līdz 21. augustam padzina no savas zemes. Viņi sagrāva visas katoļu baznīcas un iznīcināja jebkādas spāņu kultūras pēdas, ieskaitot krustus, mājlopus un augļu kokus. 1692.g. spāņi sāka atkarot sacelšanās laikā zaudētās teritorijas. Pēdējās pueblas padevās 17.gs. beigās, taču daudzi to iedzīvotāji rada patvērumu starp apačiem un navahiem, vai mēģināja pārcelties uz Lielajiem Līdzenumiem. Spāņi apsolīja turpmāk aizsargāt indiāņu tiesības, bet katoļu priesteri vairs necentās tiem uzspiest teokrātiju, ļaujot pueblu tautām piekopt savu tradicionālo reliģiju.

Māla puebla Taosā

Arhitektūra

Pueblu tautu mītnes jeb pueblas ir celtas no smilšakmens un jēlmateriāla. Katra apakšējā stāva jumts kalpo par nākamā stāva pagalmu. Savulaik pueblas pildīja arī cietokšņa funkcijas.

Pa kāpnēm caur jumta atveri var nokļūt "kivā", - apaļā telpā, kur indiāņi notur cilšu apspriedes un rīko reliģiskas ceremonijas.

Viena no slavenākajām pueblām ir Taosa. Tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Acīmredzot, tā bija celta starp m.ē. 1000. un 1450.gadu. Taosa ietilpst 384 km² lielā rezervātā un ir viena no noslēgtākajām un konservatīvakajām pueblu kopienām. 2006.g. dati liecina, ka no 1900 Taosas indiāņiem pueblā nepārtraukti dzīvo ap 150 cilvēku. Krietni iespaidīgākas seno pueblas iedzīvotāju ēkas (Mesavērda, Čako kultūras vēsturiskais parks, Navaho nacionālais piemineklis u.c.) tika pamestas lielā sausuma laikos ap m.ē. 1300.g., daudzas no tām ir ASV aizsargājamie pieminekļi.

Aizguvumi latviešu valodā

Latviešu valodā abās raksta sadaļā "Literatūra" minētajās grāmatās izmantoti divi hopi cilts vārdi - "kiva" un "kačina". Abi vārdi ir cieši saistīti ar pueblu kultūru, un, līdztekus citiem indiāņu izcelsmes vārdiem (kanoe, mokasīni, vigvams u.c.), tos var pieskaitīt pie latviešu valodas aizguvumiem:

• Kiva: telpa, kurā pueblu indiāņi veic reliģiskas ceremonijas, cieši saisīta ar kačinu reliģisko sistēmu; ietver hopi ki-: "māja";
• Kačina: gara esamība, klātbūtne rietumu pueblu tautu kosmoloģiskos priekšstatos un reliģiskos rituālos; no hopi qatsina ([kət'si:nə]): "gara klātbūtne"

Literatūra

• Kurts Vilhelms Cerams. Pirmais amerikānis. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1985.
• Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pueblu kultūra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)