Parastais ķirbis
Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) ir viengadīgs 3 - 8 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs, kultūraugs.
Parastais ķirbis Cucurbita pepo L. | |
---|---|
Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Ķirbju rinda (Cucurbitales) |
Dzimta | Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae) |
Ģints | Ķirbji (Cucurbita) |
Suga | Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) |
Parastais ķirbis Vikikrātuvē |
Raksturojums
labot šo sadaļuStumbrs gulošs vai kāpelējošs, ar atstāvošiem sarveida matiņiem. Lapas pamīšus, vienkāršas, piecdaivainas, 17—20 cm garas, 20—25 cm platas, ar sarveida matiņiem un līdz 40 cm garu kātu. Zied no jūnija līdz augustam.
Ziedi viendzimuma, 7—10 cm diametrā, lapu žāklēs, vīrišķie ziedi pušķos, sievišķie — pa vienam. Ziedu kāti līdz 25 cm gari, rievaini. Kauss ar īsu stobriņu un 5 lineārām vai gandrīz pavedienveidīgiem zobiņiem. Vainags dzeltens vai oranždzeltens ar zvanveidīgu, līdz 5 cm garu stobriņu un 6—7 cm garām, smailām daļām. Kauss un vainags ārpusē ar atstāvošiem matiņiem.
Auglis — oga ar cietu apvalku un iedzeltenu mīkstumu. Sēklas plakanas, iedzelteni baltas, ar apmali. Sastopamas daudzas kultūršķirnes. Iecienīts pārtikas augs; auglī daudz karotīna, C, B1 un B2 vitamīna. Sēklas satur līdz 50% eļļas, tās izmanto ārstniecībā pret parazītiskiem tārpiem.
Ķirbju dzimtene ir Meksika. Eiropā tie nokļuva 16. gadsimtā.
Atsauces
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais ķirbis |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Parastais ķirbis" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |