Protejs (pavadonis)

**Protejs**
^{«Voyager-2» attēls}

Orbitālie parametri
Apocentrs	117 706 km.
Pericentrs	117 588 km.
Ekscentrisms (izstiepums)	0,0005 (ļoti tuva riņķa līnijai)
Orbitālais periods	1,1223 dienas
Orbītas slīpums	0.524° (pret ekvatoru)
Fiziskie parametri
Izmēri	436 × 416 × 402 km.
Masa	~4.4x10¹⁹ kg.
Blīvums	~1.3 g/cm³
Brīvās krišanas paātrinājums	~0.06 м/sek.²
Rotācijas periods	sinhronizēts (ar vienu pusi vienmēr pagriezts pret planētu)
Griešanās ass slīpums	0°
Albedo (virsmas atstarošanas koef.)	0,06
Virsmas temperatūra	~51 К (−223°С)
Atmosfēra	nav.

Protejs (grieķu: Πρωτέας) jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis. Tas ir arī lielākais iekšējais Neptūna pavadonis. Pavadonis nosaukts izskatu mainīt spējīgā sengrieķu jūras dieva Proteja vārdā.

Atklāšana

Protejs tika atklāts, pārskatot Voyager-2 attēlus, kas tika uzņemti, 1989. gadā pārlidojot Neptūna orbītu. Sākumā šis pavadonis tika nosaukts S/1989 N 1. Stīvens P. Sinnots un Brandfords A. Smits paziņoja par atklājumu (IAUC 4806) 1989. gada 7. jūlijā.

Fiziskais raksturojums

Protejs (diametrs virs 400 km) ir lielāks par Nereīdu, kas tika atklāta no Zemes 1949. gadā. Tomēr Proteju no Zemes atklāt nav izdevies, jo tas atrodas pārāk tuvu pie Neptūna, kura atstarotajā gaismā tas kļūst neievērojams. Protejs ir viens no tumšākajiem Saules sistēmas objektiem, līdzīgi Saturna pavadonim — Fēbam tas atstaro tikai 6% Saules gaismas. Proteja virsma ir ļoti krāteraina (pārklāta ar meteorītu triecienkrāteriem) un neizrāda nekādas ģeoloģiskās aktivitātes pazīmes. Protejam ir neregulāra forma. Zinātnieki uzskata: ja Protejam būtu nedaudz lielāka masa, tas savas gravitācijas iespaidā iegūtu sfērisku formu. Kaut arī jāatzīst, ka Saturna pavadonis Mimass pēc masas ir mazāks par Proteju, bet tomēr tam ir apaļa forma.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Protejs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)