Neptūna pavadoņi

Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi. Lielākais no tiem ir Tritons, kuru atklāja Viljams Lasels pēc 17 dienām pēc Neptūna atklāšanas. Nākamais pavadonis Nereīda tika atklāts tikai pēc 100 gadiem.

Neptūns (augšā) un Tritons (Voyager-2 attēls)

Pavadoņu neparastās orbītas

Tritons riņķo ap Neptūnu pa riņķveida orbītu, kura tomēr ir regresējoša. Regresējošas orbītas parasti ir neregulāriem pavadoņiem. Tritona orbīta ir unikāla ar to, ka ir regresējoša, atrodoties tik tuvu planētai.

Trešais lielākais Neptūna pavadonis, Nereīda, seko aiz Tritona ar lielu atstarpi, un tā orbīta ir visizstieptākā no visām Saules sistēmas planētu pavadoņu orbītām. Apocentrā pavadonis atrodas 7 reizes tālāk no planētas nekā pericentrā.

Diviem 2002. un 2003. gadā atklātajiem pavadoņiem Nēso un Psamatei ir lielākās līdz šim zināmās planētu pavadoņu orbītas. Tie apriņķo Neptūnu 25 gadu laikā, un vidējais attālums līdz Neptūnam ir 125 reizes lielāks, nekā attālums no Zemes līdz Mēnesim.

Pavadoņu izcelsmes teorija

Iespējams, ka Neptūna iekšējie pavadoņi nav primāri veidojumi, kas veidojušies kopā ar Neptūnu, bet gan izveidojušies sekundāri no iepriekšējo pavadoņu paliekām, kuri tika sagrauti, Neptūnam sagūstot Tritonu. Tritona sākotnējā orbīta bija izstiepta un radīja haotiskas perturbācijas iekšējo primāro pavadoņu kustībā, kas kļuva par cēloni pavadoņu savstarpējām sadursmēm un iziršanai. Tikai pēc tam, kad Tritona orbīta kļuva tuva riņķa līnijai, no izārdīto pavadoņu materiāla kondensējās esošie pavadoņi.

Tikušas izstrādātas vairākas teorijas par Tritona satveršanas mehānismu. Jaunākā teorija postulē, ka Tritons tika satverts trīskāršā ķermeņu sadursmē. Pēc šīs teorijas Tritons ir palikušais dubultobjekta elements, kurš izjuka, saduroties ar Neptūnu. Dubultobjekti, divu objektu asociācija, kas saturēta savstarpējā gravitācijas spēka ietekmē, ir samērā izplatīti trans-Urāna elementi (>10%; pazīstamākie ir Plūtons-Hārons).

Matemātiskās modelēšanas rezultāti rāda, ka pavadonim Halimēdei ilgā laika posmā bija liela varbūtība sadurties ar Nereīdu. Abu šo pavadoņu līdzīgā pelēkā krāsa liek domāt, ka šis pavadonis varētu būt atšķēlies Nereīdas fragments.

Neptūna pavadoņu tabula

Neptūna pavadoņi šajā tabulā ir sakārtoti pēc apriņķošanas perioda lieluma (no mazākā līdz lielākajam). Tritons, kas ir pietiekoši liels, un pēc izmēriem līdzinās Mēnesim, iezīmēts ar violetu krāsu. (R) pie apriņķošanas perioda nozīmē to, ka pavadonis ap Neptūnu riņķo pretējā virzienā. Parasti pavadoņi riņķo ap planētām tajā pat virzienā, kurā planētas rotē ap savu asi.

	Nr.	Nosaukums	Redzamais spožums (mag)	Izmēri (km)	Masa (kg)	Orbītas lielā pusass (km)	Apriņķošanas periods (dienas)
1.	III	Najāda	23,91	66 ± 6	1,9 × 1017	48 227	0,294
2.	IV	Talasa	23,32	82 ± 6	3,5 × 1017	50 074	0,311
3.	V	Despoina	22,0	150 ± 6	2,1 × 1018	52 526	0,335
4.	VI	Galateja	21,85	176 ± 8	2,12 × 1018	61 953	0,429
5.	VII	Lārisa	21,49	194 ± 6	4,9 × 1018	73 548	0,555
6.	XIV	Hipokamps	26,5	~ 35		105 284	0,950
7.	VIII	Protejs	19,75	420 ± 14	5,0 × 1019	117 646	1,122
8.	I	Tritons	13,54	2706,8 ± 1,8	2,147 × 1022	354 759	(R) 5,877
9.	II	Nereīda	19,2	340 ± 50	3,1 × 1019	5 513 818	360,13
10.	IX	Halimēde	24,5	62	9 × 1016	16 681 000	(R) 1879,33
11.	XI	Sao	25,5	44	9 × 1016	22 619 000	2919,16
12.	XII	Lāomedeja	25,5	42	9 × 1016	23 613 000	3175,62
13.	X	Psamate	25,5	40	1,5 × 1016	46 705 000	(R) 9128,74
14.	XIII	Nēso	24,6	60	9 × 1016	50 258 000	(R) 9880,63