Prinča Kārļa Zeme
Prinča Kārļa Zeme (norvēģu: Prins Karls Forland) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, sestā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.[1]
| Prinča Kārļa Zeme | |
|---|---|
| Prins Karls Forland | |
 Fūlehūkens salas ziemeļos | |
  Prinča Kārļa Zeme | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Ziemeļu ledus okeāns |
| Koordinātas | 78°34′13″N 11°07′25″E / 78.57028°N 11.12361°EKoordinātas: 78°34′13″N 11°07′25″E / 78.57028°N 11.12361°E |
| Arhipelāgs | Svalbāra |
| Platība | 615 km² |
| Garums | 86 km |
| Platums | 5—11 km |
| Krasta līnija | 320 km |
| Augstākais kalns |
Monako kalns 1084 m |
| Administrācija | |
 Norvēģija | |
| Teritorija | Svalbāra |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Prinča Kārļa Zeme Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuPrinča Kārļa Zeme ir 86 km gara un šaura, ziemeļu—dienvidu virzienā izstiepta sala arhipelāga rietumos, Forlannsunnets to atdala no Špicbergenas austrumos. Salas ziemeļu un vidusdaļa kalnaina, augstākā virsotne ir Monako kalns (1084 m vjl). Dienviddaļā 15 km garš līdzenums. Visu salas teritoriju un apkārtējo akvatoriju aizņem Forlannas nacionālais parks.[2] Mīt valzirgi, roņi, daudzas putnu sugas.
Vēsture
labot šo sadaļuSalu atklāja holandiešu jūrasbraucējs Villems Barencs 1596. gadā. 1610. gadā angļu pētnieks Džonass Pūls to nosauca par Blekpointa salu (Black Point Isle), bet kopš 1612. gada angļu vaļu zvejnieki to dēvēja tagadējā vārdā (Prince Charles' Foreland) par godu karaļa Džeimsa I dēlam Čārlzam, vēlākajam Anglijas un Skotijas karalim. Salas ziemeļu galā Fūlehūkena ragā angļi bija izbūvējuši īslaicīgu vaļu mednieku bāzi.