Posumi

Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās. Šajā grupā ir apmēram 70 maza vai vidēja lieluma kokos dzīvojošu somaiņu sugu, kas mājo Austrālijā, Jaungvinejā un Sulavesi. Posumi ir introducēti arī Jaunzēlandē un Ķīnā. Savu nosaukumu dzīvnieciņi ieguvuši, pateicoties vizuālai līdzībai ar Amerikā dzīvojošiem oposumiem.

Posumi Phalangeriformes (Szalay & Archer, 1982)
Parastais kuplastes posums (Trichosurus vulpecula)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Infraklase	Somaiņi (Marsupialia)
Virskārta	Austrālijas somaiņi (Australidelphia)
Kārta	Diprotodonti (Diprotodontia)
Apakškārta	Posumi (Phalangeriformes)
Iedalījums
Kuskusu virsdzimta (Phalangeroidea) Planētājkuskusu virsdzimta (Petauroidea)
Posumi Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības

Posumi pārvietojas uz visām četrām ekstremitātēm, tiem ir apaļīgs ķermenis ar salīdzinoši nelielu galvu, smailu purniņu un garu tvērējasti. Astes iekšpuse nav apspalvota, tādējādi uzlabojot tās satvērienu ar koka zaru. Arī nagi ir ļoti asi, piemēroti kāpšanai kokos.

Kopumā posumi ir mājas kaķa lielumā, tomēr daudzas sugas ir mazākas. Mazākais posums — Tasmānijas pundurposums (Cercartetus lepidus) — ir arī mazākais diprotodontu kārtas somainis. Tā ķermeņa garums kopā ar galvu un asti ir apmēram 70 mm, svars 6 g. Lielākās šajā apakškārtā ir abas lāču kuskusu (Ailurops) sugas. Sulavesi lāču kuskuss (Ailurops ursinus) var sasniegt 10 kg masu, un tā ķermeņa garums ir 61 cm.

Ekoloģija

Posumi ir krūmāju un lietus meža iemītnieki. Tie ir savrupi dzīvnieki, aktīvi naktīs un lielāko daļu laika pavada kokos, migu iekārtojot koka dobumā. Tie ir zālēdāji vai visēdāji. Barojas ar lapām, augļiem, nektāru, bet visēdāji mielojas arī ar kukaiņiem, maziem zīdītājiem, putniem un rāpuļiem. Dažas sugas piemērojušās ļoti šauram barības spektram, piemēram, lielais planētājposums (Petauroides volans) barojas tikai ar eikaliptiem, bet medusposums (Tarsipes rostratus) — tikai ar ziedu nektāru. Sastopami arī posumi kukaiņēdāji, piemēram, kalnu pundurposums (Burramys parvus).

Vairošanās

Posumi ar savas sugas pārstāvjiem tiekas tikai pārošanās laikā. Tiem nav noteiktas vairošanās sezonas. Grūsnības periods ilgst apmēram 2 nedēļas, piedzimst 2—4 mazuļi, kuri pēc dzimšanas ielien mātes somā. Parasti izdzīvo tikai viens mazulis un somu atstāj apmēram pēc 6—7 mēnešiem.

Sistemātika

• Posumu apakškārta (Phalangeriformes)
  • Kuskusu virsdzimta (Phalangeroidea)
    • Kuskusu dzimta (Phalangeridae)
    • Pundurposumu dzimta (Burramyidae)
  • Planētājkuskusu virsdzimta (Petauroidea)
    • Gredzenastes posumu dzimta (Pseudocheiridae)
    • Medusposumu dzimta (Tarsipedidae)
    • Planētājkuskusu dzimta (Petauridae)
    • Spalvastes planētājposumu dzimta (Acrobatidae)

Attēlu galerija

• 
  Sulavesi lāču kuskuss (Ailurops ursinus) ir lielākais posums
• 
  Ziemeļu kuplastes posums (Trichosurus arnhemensis)
• 
  Posumiem kokos rāpties palīdz to tvērējaste, attēlā plankumainais kuskuss (Spilocuscus maculatus)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Posumi.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Newworldencyclopedia: Possum