Baltā Ērgļa ordenis (Polija)
Baltā Ērgļa ordenis (poļu: Order Orła Białego) ir visvecākais un visaugstākais Polijas valsts apbalvojums, ko piešķir par militāriem un civiliem nopelniem Polijas Republikas labā kā miera, tā kara laikā. Ordenis netiek iedalīts šķirās. Apbalvojuma saņēmēji ir visievērojamākie poļi vai ārvalstu vadītāji.
Vēsture
labot šo sadaļu
Ordeni dibinājis Augusts II 1705. gada 1. novembrī un tas tika pasniegts astoņiem viņa atbalstītajiem: četriem poļu magnātiem, trīs krievu feldmaršaliem un vienam kazaku hetmanim. Sākotnēji ordenim tika izmantots sarkanas emaljas ovāls uz gaišzilas lentes. 1709. gadā to aizvietoja ar krustu. Sākot ar 1713. gadu, to nēsā ap kaklu ordeņu lentē. Augusts līdz savai nāvei 1733. gadā pasniedza 40 šādus apbalvojumus. Pēc Polijas trešās sadalīšanas 1795. gadā ordenis tika atcelts, līdz 1807. gadā to atjaunoja. Pēc novembra sacelšanās apspiešanas 1831. gadā tas kopā ar Svētā Staņislava ordeni un ordeni Virtuti Militari tika pasludināts par Polijas Karalistes ordeni. Ar cara rīkojumu ordenis tika pārveidots, pietuvinot izskata ziņā pārējiem Krievijas apbalvojumiem. Krievijas cari paši sevi apdāvināja ar šo ordeni laikā no 1831. līdz 1917. gadam, kad pie varas nāca lielinieki.
Baltā Ērgļa ordenis par valsts augstāko apbalvojumu oficiāli kļuva saskaņā ar Polijas parlamenta lēmumu 1921. gada 4. februārī, kad arī pati ordeņa zīme tika pārstrādāta. Starpkaru laikā ordenis tika pasniegts 24 Polijas pilsoņiem un 87 ārzemniekiem, tostarp 33 monarhiem un valstu vadītājiem, 10 ministru prezidentiem, 12 karalisko ģimeņu locekļiem un 15 ministriem.
Pēc 1948. gada, kad Polija kļuva par tautas republiku, ordeni vairs nepasniedza, lai gan oficiāli tas nebija atcelts. To turpināja pasniegt Polijas trimdas valdība. Pēc komunisma sabrukuma ordeni 1992. gada 26. oktobrī vēlreiz atjaunoja. Polijas prezidents vienmēr ir ordeņa lielmestrs.
Izskata maiņa
labot šo sadaļuSākotnēji ordenim bija ovālas medaļas forma sarkanā krāsā uz gaišzilas lentes ar devīzi Pro Fide, Lege et Rege (latviski Par ticību, likumu un karali). Polijas karalim bija privilēģija nēsāt Baltā Ērgļa ordeni, rotātu ar dārgakmeņiem un iekārtu ordeņa ķēdē. Vettinu dinastijas monarhiem Augustam II Stiprajam un viņa dēlam Augustam III Saksim bez tam bija visādi ordeņa papildinājumi, ko sauca par "ordeņa garnitūru". 1709. gadā ordenis ieguva Maltas krusta formu. Līdz 1713. gadam to nēsāja ar papildu zvaigzni.
-
Augusts III ordeņa apmetnī ar Baltā Ērgļa ordeni -
Ordenis XVIII gs. (averss) -
Ordeņa zvaigzne XVIII gs. -
Baltā Ērgļa ordenis sakot ar 1780 -
Baltā Ērgļa ordeņa lentes atgriezums -
Baltā Ērgļa ordeņa krusts un lielā lente -
Baltā Ērgļa ordeņa zvaigzne (kopš 1921)
Starpkaru posms
labot šo sadaļuPēc ordeņa atjaunošanas 1921. gadā ordeņa devīzi nomainīja uz Za Ojczyznę i Naród (latviski "Par Tēvzemi un Tautu"). Ordeņa pamatā bija Maltas krusts zeltā ar sarkanas emaljas pildījumu, baltu emaljas apmalojumu un zelta stariem starp krusta galiem. Vidū balti emaljēts kronēts ērglis izplestiem spārniem un pa labi pagrieztu galvu. Ordeni nēsāja uz zilas ordeņa lentes (šarfas), no kreisā pleca uz labo sānu.
Ordeņa zvaigzne ir taisnu astoņstaru zvaigzne, uz kuras novietots Maltas krusts zeltā ar sarkanas emaljas pildījumu, baltu emaljas apmalojumu un zelta stariem starp krusta galiem. Jaunā devīze uzrakstīta uz krusta galiem. Balti emaljētajā medaljonā ir monogramma RP (Rzeczpospolita Polska — 'Polijas Republika'), ko apskauj zaļi emaljēts vainags.
Ordeņa apraksts pēc 1992. gada
labot šo sadaļuJoprojām ordeņa pamatā ir 70x70 mm apzeltīts Maltas krusts un krusta smailajos galos mazas lodītes. Krusta gali pārklāti ar sarkanu emalju, ar baltas emaljas apmalojumu zelta rāmī. Starp krusta galiem apzeltīti stari. Ordeņa vidū balti emaljēts ērglis. Ordeņa reversā uz zeltītajiem krusta stariem ir balti emaljēta devīze: ZA OJCZYZNĘ I NARÓD ('Par Tēvzemi un Tautu'). Medaljonā reversā apzeltītas ozollapas pārklātas ar zaļu emalju un vidū monogramma: RP. Ordenis piestiprināts pie 100 mm platas lentes un to nēsā virzienā no kreisā pleca uz labo sānu.
Ordeņa zīme ir tā pati sudrabotā astoņstaru zvaigzne 80 mm diametrā. Uz zvaigznes ir zeltīts ordeņa krusts 50x50 mm, taču bez ērgļa un lodītēm smailajos galos. Starp krusta galiem apzeltīti stari, uz krusta galiem devīze ZA OJCZYZNĘ I NARÓD. Balti emaljētajā medaljonā zaļas emaljas ozollapu vainags un vidū monogramma "RP".
Par atjaunotā Baltā Ērgļa ordeņa kavalieri 1993. gadā kļuva pāvests Jānis Pāvils II.
Šo augstāko Polijas apbalvojumu saņēmuši Kārlis Ulmanis un Guntis Ulmanis