Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Galvenās sastāvdaļas bija Polijas karaļvalsts (saukta "Kronis"), kas savukārt sastāvēja no divām provincēm - Lielpolijas un Mazpolijas, un Lietuvas dižkunigaitija, kā arī Pārdaugavas Livonijas hercogiste, kas pēc 1582. gada bija Polijas un Lietuvas kopēja domīnija. Kopvalstī nebija integrētas lēņa teritorijas - Kurzemes un Zemgales hercogiste, Prūsijas hercogiste, Lauenburga un Bītova, kas saglabāja pilnīgu suverenitāti iekšlietās un nosacītu patstāvību ārlietās.

Polijas-Lietuvas kopvalsts 1619. gada teritorija uz mūsdienu Eiropas kartes. Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju.

Kopvalsts Polijas un Lietuvas daļas bija sadalītas vaivadijās (poļu: województwo, latīņu: palatinatus), kurām bija savs parlaments (seimiks) un pašpārvalde. Vaivadijas bija iedalītas apriņķos (powiaty) vai zemēs (ziemia). Izņēmums bija Žemaitijas seņūnija un Inflantijas vaivadija, kas bija sadalītas traktos.

Polijas karaliste ("Kronis")

Polijas-Lietuvas vaivadijas un lēņu teritorijas.

Lielpolijas province

Lielpolija

• Poznaņas vaivadija (Województwo poznańskie)
• Kališas vaivadija (Woiwodschaft kaliskie)
• Gņezno vaivadija (Województwo gnieźnieńskie)
• Seradzas vaivadija (Województwo sieradzkie)
• Lenčicas vaivadija (Województwo łęczyckie)
• Kujāvijas Brestas vaivadija (Województwo brzeskokujawskie)
• Inovroclavas vaivadija (Województwo inowrocławskie)

Mazovija

• Ravas vaivadija (Województwo rawskie)
• Plockas vaivadija (Województwo płockie)
• Mazovijas vaivadija (Województwo mazowieckie)

Karaļa Prūsija

• Kulmas vaivadija (Województwo chełmińskie)
• Malborkas vaivadija (Województwo malborskie)
• Pomožes vaivadija (Województwo pomorskie)
• Varmijas hercogiste (Księstwo Warmińskie)

Mazpolijas province

Mazpolija

• Krakovas vaivadija (Województwo krakowskie), umfasste außer den Powiaten noch
• Sandomiras vaivadija (Województwo sandomierskie)
• Ļubļinas vaivadija (Województwo lubelskie)

Rutēnija

• Podlahijas vaivadija (Województwo podlaskie)
• Rutēnijas vaivadija (Województwo ruskie)
• Belcas vaivadija (Województwo bełskie)
• Volīnijas vaivadija (Województwo wołyńskie)
• Podolijas vaivadija (Województwo podolskie)
• Kijivas vaivadija (Województwo kijowskie)
• Braclavas vaivadija (Województwo bracławskie)
• Čerņihivas vaivadija (Województwo czernihowskie), 1635 - 1667

Lietuvas dižkunigaitija

• Viļņas vaivadija (Województwo wileńskie)
• Traķu vaivadija (Województwo trockie)
• Navagradakas vaivadija (Województwo nowogródzkie)
• Brestļitovskas vaivadija (Województwo brzeskolitewskie)
• Minskas vaivadija (Województwo mińskie)
• Mscislavas vaivadija (Województwo mścisławskie)
• Vitebskas vaivadija (Województwo witebskie)
• Polockas vaivadija (Województwo połockie)
• Smoļenskas vaivadija (Województwo smoleńskie) 1611 - 1667
• Žemaitijas kunigaitija (Księstwo żmudzkie)

Livonija

1598.-1620. gadā bija iedalīta trīs vaivadijās:

• Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) ar Piltenes apgabalu
• Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie)
• Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie)

1620.-1772. gadā no Cēsu vaivadijas atliekām izveidoja

• Livonijas vaivadija (Województwo inflanckie)

Skatīt arī

• Polijas-Lietuvas kopvalsts