Poļu—krievu karš (1654—1667)

Poļu—krievu karš (1654—1667) bija ilgstošs militārs konflikts starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Maskaviju. Tas izcēlās kā daļa no plašākas politiskās un militārās situācijas, kas bija izveidojusies Austrumeiropā 17. gadsimtā. Konflikts sākās Maskavijas teritorijas ambīciju dēļ uz Ukrainas zemēm, kuras atradās Polijas-Lietuvas kontrolē, kā arī centienos atgūt zemes, kuras tā zaudēja Livonijas karā (1558—1583).

Vēsture

Kara sākums bija iezīmēts ar Maskavijas ofensīvu pret Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu teritorijām. 1654. gadā krievu spēki, caristei vadoties no Maskavas cara Alekseja Mihailoviča norādēm, iebruka Polijas-Lietuvas kontrolētajā Baltkrievijā un Ukrainā. Pēc sākotnējiem panākumiem krievu spēki ieņēma tādas nozīmīgas pilsētas kā Smoļensku, Polocku un Mogiļevu. Maskavijas armijas veiksmes veicināja Polijas-Lietuvas iekšējā nestabilitāte, jo Polijas-Lietuvas kopvalsts tajā laikā bija nodarbināta ar Bohdana Hmeļņicka vadīto kazaku sacelšanos Ukrainā.

1655. gadā karā iejaucās arī Zviedrija, kas izmantoja Polijas-Lietuvas novājināto stāvokli, lai uzsāktu savu invāziju (tā dēvētā “Potop” jeb plūdu perioda sākums). Tā rezultātā Polijas armija bija spiesta cīnīties divās frontēs, kas vājināja tās spējas pretoties krieviem. Zviedru uzbrukums izraisīja papildu postījumus Polijas teritorijās un veicināja turpmāko kara saasināšanos. Pēc vairākām neveiksmēm un ievērojamiem zaudējumiem Polijas-Lietuvas kopvalsts spēja pārgrupēties un veica vairākus pretuzbrukumus. Kopš 1660. gada Polijas-Lietuvas armijas vadībā tika veikti stratēģiski uzbrukumi Maskavijas spēkiem, pakāpeniski atgūstot daļu zaudēto teritoriju. Tas bija arī laiks, kad starp Poliju un Maskaviju notika vairākas diplomātiskās sarunas, lai panāktu konflikta izbeigšanu.

Karš oficiāli beidzās 1667. gadā ar Andrusovas pamiera līgumu, kas tika parakstīts pēc ilgstošām sarunām un vairākiem mēģinājumiem noslēgt mieru. Pamiera līgums noteica, ka Maskavija iegūs kontroli pār Smoļensku, kā arī pār plašām teritorijām Ukrainas kreisajā krastā, ieskaitot Kijivu, lai gan Kijiva sākotnēji bija paredzēta atdot Polijai pēc diviem gadiem, tomēr tā palika Maskavas kontrolē.

Sekas

Poļu—krievu karš izraisīja ievērojamu Polijas-Lietuvas kopvalsts novājināšanos, kas vēl vairāk pastiprinājās nākamo desmitgažu laikā. Maskavija, savukārt, nostiprināja savas pozīcijas Austrumeiropā, iegūstot jaunas teritorijas un nostiprinot ietekmi Ukrainā. Tas iezīmēja ilgtermiņa izmaiņas reģiona ģeopolitiskajā situācijā, jo Maskavija turpināja paplašināt savas robežas, kļūstot par dominējošu spēku.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Poļu—krievu karš.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)