Plourdosteus panderi
Plourdosteus panderi ir plordosteīdu artrodiru suga. Tās pārstāvji dzīvoja augšdevonā, frānas laikmeta sākumā (gaujas svītas apakšdaļa). Sugu pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe Olga Obručeva 1962. gadā. Sugas holotips ir nuchale kaula fragments no Gaujas atseguma (gaujas svīta) pie Rakstu mājām (dienvidrietumos no Cēsīm, Latvijā). Nosaukums Plourdosteus panderi nozīmē Pandera (nosaukts paleontologa Pandera vārdā ) plordostejs. Suga bija izplatīta Latvijā (Gauja pie Rakstu mājām un Abava pie Lējēju mājām) gaujas svītas apakšējā daļā (senāk abavas svītā).
Plourdosteus panderi Obrucheva, 1962 | |
---|---|
Plourdosteus panderi centrale kauls. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
Apakšklase | Artrodiras (Arthrodira) |
Kārta | Euarthrodira |
Dzimta | Plordosteīdas (Plourdosteidae) |
Ģints | Plordosteji (Plourdosteus) |
Suga | Plourdosteus panderi |
Apraksts
labot šo sadaļuSugu pārstāvēja liela izmēra zivis ar augstu galvas vairogu. Bruņas garums varēja sasniegt 60 cm. Ornamentējumu veido sīki un lieli, haotiski un salīdzinoši reti izvietoti pauguriņi. Nuchale sānu virsmas attiecībā pret horizontālo virsmu veido 50-55° leņķi (citiem kokkostejiem un plordostejiem šis leņķis nepārsniedz 40°). Locītavas izaugumam uz priekšējā sānu-muguras kaula (ADL) ir masīvs, augsts pamats.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 101-102. lpp