Platlapu cinna (latīņu: Cinna latifolia) ir graudzāļu dzimtas suga ar cirkumpolāru izplatības areālu ziemeļaustrumu Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

Platlapu cinna
Cinna latifolia ((Trevir.) Griseb.)
Platlapu cinna
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsCinnas (Cinna)
SugaPlatlapu cinna (Cinna latifolia)
Platlapu cinna Vikikrātuvē

Suga Latvijā ir sastopama reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts ziemeļaustrumu daļā, kur savrupas punktveida atradnes sasniedz Jēkabpils rajona ziemeļdaļu. Suga Latvijā sasniedz izplatības dienvidrietumu robežu. Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]

Platlapu cinna ir daudzgadīgs, 70—160 cm garš lakstaugs, kuram piemīt patīkama smarža. Augs veido skraju ceru un tam ir garš, ložņājošs saknenis. Stiebrs ir kails, stāvs, skarā lokveidīgi nokarens. Lapas (arī maksts) bez matiņiem, raupjas, 0,8—1,8 cm platas. Mēlīte diezgan gara (līdz 1 cm) un strupa. Ziedi ir izvietoti garā skarā ar nokareniem zariem (zaru garums var sasniegt līdz 30 cm). Skara ir mīksta, zaru pušķi blīvi, vārpojums bagātīgs. Katrā pušķī parasti ir 4—9 zari. Katrā vārpiņā ir 1 divdzimumu zieds. Ziedā ir tikai 1 putekšņlapa. Vārpiņas 0,2—0,4 cm garas, to plēksnes ar īsiem matiņiem un 1 dzīslu. Ārējā zieda plēksne ar šķautni, 3 dzīslām, galā divzobaina un ar īsu, taisnu akotu, kas ārpusē nav redzams. Ārējās zieda plēksnes saaugums pie pamata ar vārpiņas ass posma pamatdaļu — kalluss — īss un kails. Auglis ir sīks (ap 0,2 cm garš) grauds. Zied jūlija beigās un augustā.[1]

  1. 1,0 1,1 «platlapu cinna - Cinna latifolia (Trevir.) Griseb. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-13.

Ārējās saites

labot šo sadaļu