Bišu virsdzimta (Apoidea) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) virsdzimtām, kas apvieno bites un racējlapsenes. Racējlapseņu dzimta Crabronidae turklāt ir bišu grupas priekštece. Bites, lai pabarotu savus kāpurus, atdalījās no šīs dzimtas, attīstoties citā virzienā. Tās specializējās nektāra un ziedputekšņu vākšanā, pārtraucot citu kukaiņu medības.[1] Tā kā visas bišu dzimtas veido monofilētisku grupu, tad ir pieņemts tās izdalīt atsevišķā bišu grupā (Anthophila jeb Apiformes). Pārējās dzimtas, kas nav bites, izdala racējlapseņveidīgo kukaiņu grupā (Spheciformes).

Bišu virsdzimta
Apoidea (Latreille, 1802)
Eiropas medus bite (Apis mellifera)
Eiropas medus bite (Apis mellifera)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaPlēvspārņi (Hymenoptera)
ApakškārtaIežmauglapsenes (Apocrita)
InfrakārtaDzēlējlapsenes (Aculeata)
VirsdzimtaBišu virsdzimta (Apoidea)
Iedalījums
Bišu virsdzimta Vikikrātuvē

Kopumā šajā virsdzimtā ir apmēram 20 000 bišu sugu un 10 000 racējlapseņveidīgo sugas. Tās mājo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Kopīgā īpašība abām grupām ir palielinātie, it kā uzpūstie krūšu segmenti.[2][3]

  1. Grimaldi, D. and Engel, M.S. (2005). Evolution of the Insects. Cambridge University Press. ISBN 0-521-82149-5.
  2. Определитель насекомых Дальнего Востока России. Т. IV. Сетчатокрылообразные, скорпионницы, перепончатокрылые. Ч.1. / под общ.ред. П. А. Лера. — СПб: «Наука», 1995. — 606 с. — 3150 экз. — ISBN 5-02-025944-6
  3. Brothers, D. J. 1975. Phylogeny and classification of the aculeate Hymenoptera, with special reference to Mutillidae. The University of Kansas Science Bulletin 50:483-648.