Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām. Visi vaļveidīgie zīdītāji (Mammalia), kas apvienoti plātņvaļu sīkkārtā ir vaļi. Un tikai 10% no visiem vaļveidīgajiem ir plātņvaļi.[1] Plātņvaļiem mūsdienās ir 14 dzīvojošas sugas, kas sadalās 4 dzimtās.[2]

Plātņvaļi
Mysticeti (Cope, 1891)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklasePlacentāļi (Eutheria)
VirskārtaLaurāzijas placentāļi (Laurasiatheria)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaVaļi un nīlzirgi (Whippomorpha)
InfrakārtaVaļveidīgie (Cetacea)
SīkkārtaPlātņvaļi (Mysticeti)
Plātņvaļi Vikikrātuvē

Plātņvaļi no zobvaļiem atšķiras ar to, ka tiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Šīs plāksnītes sauc par vaļu bārdu. Barojoties plātņvaļi sakampj lielu malku jūras ūdens kopā ar sīkām zivtiņām vai planktonu, vai vēžveidīgajiem, tad ūdeni izfiltrējot caur plāksnītēm laiž atpakaļ jūrā, bet medījums paliek iesprostots mutē. Visiem aizvēsturiskajiem vaļveidīgajiem ir zobi, plātņvaļus ieskaitot, to pierāda fosiliju atradumi. Mūsdienu plātņvaļiem zobi ir tikai embrija vienā no attīstības fāzēm.

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

 
Plātņvaļiem ir divas elpošanas atveres
 
Vaļu bārda

Kopumā plātņvaļi ir lielāki par zobvaļiem. Un atšķirībā no zobvaļiem mātītes ir lielākas par tēviņiem. Lielākais no plātņvaļiem ir zilais valis (Balaenoptera musculus), kas ir arī lielākais dzīvnieks šobrīd pasaulē. Tā garums ir 20–30 metri, bet svars 100–170 tonnas. Mazākais no plātņvaļiem ir gludais pundurvalis (Caperea marginata), kura ķermeņa garums ir 4–6,5 metri un svars 3000–3500 kg. Gludais pundurvalis ir mazāks par lielākajiem zobvaļiem.

Plātņvaļiem ir divas elpošanas atveres, tādēļ tiem ir "V" veida izelpas ūdens strūkla. Neskatoties uz saviem milzīgajiem izmēriem, plātņvaļi spēj izlekt no ūdens pilnā augumā. Visbiežāk akrobātiskos trikus demonstrē kuprvalis, reizēm vaļu demonstrācija aprobežojas ar spēcīgu astes cirtienu pa ūdens virsmu. Viena no versijām vaļu lēkšanu skaidro ar tēviņu vēlmi sevi izrādīt mātītēm, cita versija to skaidro ar veidu, kā vaļi atbrīvojas no parazītiem, kā arī ar astes sitienu pa ūdeni vaļi apdullina zivis vai vēžveidīgos. Plātņvaļi ir gan vientuļnieki, gan arī tie veido nelielas grupas.

Plātņvaļi un cilvēki labot šo sadaļu

Simtiem gadu cilvēki ir medījuši plātņvaļus, lai iegūtu vaļu eļļu un vaļu bārdu. Vaļu bārkstis tika lietotas korsešu un saulessargu pagatavošanai. Tās lietoja priekšmetu nesošajām konstrukcijām, veidojot korsetes vai saulessarga ribas. No vaļu eļļas tika pagatavots margarīns un cepamās eļļas.

Evolūcija labot šo sadaļu

Pirmie plātņvaļi parādījās agrajā oligocēnā vai vēlajā eocēnā pirms 39—29 miljoniem gadu.[3] Senajiem vaļiem no pirmatnējiem senčiem bija mantoti zobi. Oligocēna laika vaļu sugu Aetiocetus cotylalveus uzskata par savienojošo sugu starp zobvaļiem un plātņvaļiem. Tās fosilijas tika atklātas 1964. gadā Oregonā (ASV).[4]

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Toothed Whales». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. decembrī. Skatīts: 2009. gada 11. decembrī.
  2. «Mammal Species of the World - Browse: MYSTICETI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. janvārī. Skatīts: 2009. gada 13. decembrī.
  3. A. E. Sanders and L. G. Barnes. 2002. Paleontology of the Late Oligocene Ashley and Chandler Bridge Formations of South Carolina, 3: Eomysticetidae, a new family of primitive mysticetes (Mammalia: Cetacea). Smithsonian Contributions to Paleobiology 93:313-356.
  4. Wallace, D. R. (2007). Neptune's Ark: From Ichthyosaurs to Orcas. Berkeley ; London: University of California Press. ISBN 0-520-24322-6.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu