Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)
- Šis raksts ir par 1208. gada karagājienu uz Ugauniju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Ugauniju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208. gadā pēc Tālavas (Beverīnas un Sotekles) un Autines letgaļu vecāko aicinājuma, kuri pēc pāriešanas katoļu ticībā noslēdza pret igauņiem vērstu militāru savienību ar krustnešiem. Domājams, ka Beverīnas pilī notikušajās miera sarunās igauņi atteicās no izlīguma ar letgaļiem. Liels karaspēks, kurā bez kristīto letgaļu un līvu karavīriem ietilpa kā arī krustneši un Zobenbrāļu ordeņa karavīri, caur Turaidu devās uz Ugauniju. Viņi izpostīja ugauņu ciemus un nodedzināja viņu galveno pili Otepē.
| Pirmais karagājiens uz Ugauniju | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Karagājiens virzījās no Turaidas uz Ugauniju (kartē - UGANDI). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Ugaunija |
Tālava Turaidas u.c.līvu zemes Vācu krustneši Zobenbrāļu ordenis | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Varidots no Autines Rūsiņš no Sotekles Tālivaldis no Beverīnas Cēsu Bertolds Teoderihs fon Bukshēvdens | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| nezināms skaits ugauņu, nodedzināta Otepē pils | |||||||
Drīz pēc tam ugauņi kopā ar sakaliešiem rīkoja atbildes karagājienu uz Tālavu un mēģināja ieņemt tās galveno pili Beverīnu.