Indras pagasts
Indras pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Verhņadzvinskas rajonu.
| Indras pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Krāslavas novads |
| Centrs: | Indra |
| Kopējā platība:[1] | 130,1 km2 |
| • Sauszeme: | 126,1 km2 |
| • Ūdens: | 4,1 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 725 |
| Blīvums (2024): | 5,8 iedz./km2 |
 Indras pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes: Gorodiščes upīte (Izovka), Krutovka, Seļica.
Ezeri: Baltais ezers (Beloje), Dolgojes ezers, Garais ezers, Izovas ezers, Krakļinka, Krugļeņkoje, Maksimovas ezers, Melnezers (Čornoje), Ostrovnas ezers, Saveiku ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) pagasts (Придруйская) un daļa Suškovas pagasta (Сушковская; baltkrievu: Сушкі), kas arī tika piedalīta pagastam, no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā[4]. Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Indras pagasta teritorijā atradās Balbinavas un Dvorčānu muižas.[5]
1939. gadā Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastu (platība 1935. gadā - 164,86 km²) pārdēvēja par Indras pagastu (1937. gadā 6793 iedzīvotāji), kas aizņēma tagadējo Indras un Piedrujas pagastu teritoriju.
1945. gadā pagastā izveidoja Dvorčānu, Indras, Ķeļavas, Kuzmiņu, Piedrujas un Voicuļevas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Indras ciemam 1950. gadā pievienoja likvidēto Kuzmiņu ciemu, 1961. gadā - likvidēto Voicuļevas ciemu.[6]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Indras pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā. Pagasts aizņem bijušā Piedrujas (Indras) pagasta ziemeļdaļu.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Indra (pagasta centrs), Auguļi, Baltā, Bārtuļi, Berniški, Breimani, Butkanova, Čaplinščina, Cīņģeļi, Dalidova, Dargeļeva, Dedevizovščina, Ganusova, Geidāni, Gorodišče, Janeļeva, Karklinova, Kazinci, Kelova, Kikovščina, Kļasi, Kuzmuni, Lapoški, Maksimova, Masiški, Melnā, Naktjunova, Ostrovna, Peļši, Petrovščina, Rusakova, Saveiki, Savenci, Semjoški, Šņokova, Udinova, Vaicuļeva, Vaivodi, Zareki.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 125.lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |